Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols šodien vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar pierādījumiem par augstu valsts amatpersonu iespējamu personisku ieinteresētību atdot valsts funkcijas privātam uzņēmumam un spiediena izdarīšanu uz LIAA vadītāju, aģentūrai LETA sacīja Ozols.
Jautāts, par kurām valsts amatpersonām viņš ir sniedzis informāciju KNAB, Ozols sacīja, ka vārdus nenosauks, lai izvairītos no tiesāšanās par goda un cieņas aizskaršanu.
Tāpat Ozols noliedza iespējamību, ka pēc šāda iesnieguma varētu zaudēt LIAA vadītāja amatu. "Iesniegumā KNAB ir pietiekami skaidri saskatāms, ka nav runa par iekšēju konfliktu, bet par noziegumu, līdz ar to šo amatpersonu vēršanās pret mani nebūs iespējama. Pieļauju, ka pēc kāda laika varētu sekot jauns kritikas vilnis LIAA virzienā, taču domāju, ka vainīgās personas pagaidām nogaidīs," sacīja Ozols.
Viņš piebilda, ka iesniegumā KNAB ir runa par vairākiem līgumiem ar vienu no lielākajiem Latvijas auditoru birojiem, kuru viņš atteicās nosaukt, kas kopsummā pārsniedz vienu miljonu latu.
Jau rakstījām,ka koruptīvajās darbībās, iespējams, iesaistītas gan Ministru prezidenta biroja, gan Ekonomikas ministrijas amatpersonas.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Jauna nedēļa" Ozols iepriekš atklāja, ka viņa vadītajai aģentūrai ticis uzdots slēgt līgumu, "kas nav ne pēc jēgas, ne pēc nepieciešamības, ne pēc cenas svarīgs valstij". Konkrētu spiediena avotu viņš gan nenosauca, taču raksturoja to kā ļoti augstu valsts amatpersonu. Savukārt vēl pirms tam intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka naudas medītājs un politiskā atbalsta saņēmējs ir starptautiskā auditorkompānija "Ernst&Young". Par viena pētījuma rezultātu jākļūst nākamajam - finansiāli daudz ietilpīgākam.
Pēc šādas Ozola vaļsirdības Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) birojā nekavējoties tika izsludināta trauksme, Ekonomikas ministrija (EM) izdeva rezolūciju un valsts sekretārs Juris Pūce pieprasīja aģentūras vadītāja paskaidrojumus. Viņš saņēma visai lakonisku Ozola atbildi: "Šobrīd gatavoju informāciju iesniegšanai tiesībsargājošajām iestādēm."
Ozola traktējumā, šis ir stāsts par mēģinājumu no valsts izblēdīt vairāk nekā miljonu latu, taču, ja konkrētais gadījums nav izņēmums, bet noziedzīga sistēma, iespējams, par vēl lielākām summām. Ar apšaubītajiem darījumiem saistītajos dokumentos, arī e-pasta sarakstē, kas nonākusi laikraksta "Neatkarīgā" rīcībā, parādās vairākas iespējamās atslēgas personas - Pūce, Ministru prezidenta padomnieks tautsaimniecības jautājumos Gints Freimanis, Dombrovskim tieši pakļautā Pārresoru koordinācijas centra eksperts Jānis Zvīgulis.
Tieši Zvīgulis 2010.gadā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai prezentēja ieceri izveidot centralizētu investīciju projektu portfeli. Toreiz viņš to darīja, pārstāvot uzņēmumu "Invest In". Viņa iecere paredzēja ārzemniekiem piedāvāt jau pilnībā sagatavotus tautsaimniecības projektus, kuros atliek tikai investēt naudu un sākt strādāt. Dombrovskis novīzēja vērtēt šo ieceri Ekonomikas ministrijai, taču tā ieceri noraidīja, jo LIAA tolaik jau nodarbojās ar ārvalstu investoru piesaisti pēc šādas shēmas un trūka loģiska pamatojuma, kādēļ funkciju atdot kādam privātam uzņēmumam.
Tomēr "Neatkarīgās" rīcībā esošā e-pasta sarakstes izdruka liecina, ka ar "projektu platformu" turpināja nodarboties gan Zvīgulis, gan Freimanis. Tālākie notikumi jau risinājās 2011.gada nogalē un turpināja attīstīties šogad.
Lai gūtu pamatojumu valsts funkciju vai uzdevumu atdošanai privātajam sektoram, būtu nepieciešams apliecinājums valsts nespējai pildīt šīs funkcijas. Ozols uzskata, ka LIAA gadījumā šāds apstiprinājums vai drīzāk iegansts meklēts ar audita palīdzību. Tas, ka Investīciju piesaistes sistēmas neatkarīgu novērtējumu veiks "Ernst&Young Baltic", viņam pateikts, vēl pirms Ekonomikas ministrija bija izsludinājusi konkursu par šā pētījuma veikšanu. Savukārt uzvarētājs "Ernst&Young Baltic" tika paziņots 2011.gada 30.novembrī, kad sākotnējais līguma izpildes termiņš bija beidzies jau pirms divām dienām.
Aģentūras juristu slēdzienā secināts, ka konkurss pēc būtības bijis fiktīvs: "Acīmredzami tiek izvirzīts termiņš, līdz kuram līgumu nav iespējams izpildīt, ja vien liela daļa no darba jau nav veikta iepriekš vai arī ja iepriekš pretendentam nav zināms, ka varēs darīt vēlāk, neievērojot iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības."
"Neatkarīgā" raksta, ka LIAA auditēšanā kā eksperts un moderators piesaistīts tas pats Zvīgulis, kura prezentēto projektu Ārējo finansējuma piesaistes modeli projektu attīstībai 2010.gadā izbrāķēja.
Vēl pirms oficiāli kļuva zināms novērtējuma veicējs, turpinājās "Ernst&Young Baltic" sarakste ar aģentūru par iespēju īstenot pusotru miljonu latu vērtu pētījumu, kura rezultāts būtu milzīgs skaits mapīšu ar padomiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā kļūt konkurētspējīgiem. Runa ir par 200 uzņēmumu izpēti.
Novērtējuma gala ziņojumā vairākās vietās iekļauta norāde uz nepieciešamību pētīt klientu apmierinātību, kaut gan gadā aģentūra saņēmusi tikai sešas sūdzības, turklāt apmierinātības mērīšana jau notiek, un arī pētījumā parādās galvenokārt pozitīvas atsauksmes no aptaujātajiem uzņēmumiem. Tomēr auditorkompānija rekomendē: "LIAA vajadzētu ieviest klientu apmierinātības uzlabošanas procesu."
Freimanis laikrakstam kategoriski noliedzis pat iespēju izdarīt uz LIAA spiedienu un sola iestādes vadītāju sūdzēt tiesā, ja viņa vārds parādīsies šīs lietas kontekstā. Viņaprāt, Ozols ir neprofesionāls ierēdnis, kas netiek galā ar saviem pienākumiem, tāpēc "staigā tagad apkārt, muļķojas un nodarbojas ar visādām insinuācijām".
Arī Pūce apgalvo, ka nekāda līgumu uzspiešana "Ernst&Young Baltic" interesēs nenotiekot. Tikmēr pati auditorkompānija klusē. Gan tās īpašnieks Andris Lauciņš, gan darbinieks Jānis Meirāns lietas, kas saistītas ar klientiem, publiski nekomentēšot.