Rīgas apgabaltiesas spriedums sakarā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību pret trim prokuroriem un miljonāru Aināru Gulbi par veselības datu un privāto telefona sarunu atšifrējumu nodošanu publiskošanai tiks pārsūdzēts – Neatkarīgajai apliecināja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.
«Spriedums tiks pārsūdzēts. Gaidīsim judikatūras veidošanos šajā jautājumā,» teica advokāts. Kā zināms, pirmajā instancē A. Lemberga prasība tika noraidīta, jo prokurori sensitīvos datus izpauduši kriminālprocesa ietvaros (izsniedzot krimināllietas materiālus), bet miljonārs A. Gulbis nav brīdināts par aizliegumu izpaust krimināllietas materiālus.
No pirmās instances spieduma izriet: ja sensitīvie dati par personu tiek publiskoti ar prokuroru starpniecību, tas nav pretrunā ar Civillikuma normām un tādējādi celt prasību par morālo kompensāciju ir bezjēdzīgi. Tajā pašā laikā spriedums nostiprina dubulto morāli personas datu aizsardzības jomā. Proti, ir personas, kuras drīkst publiskot privātās telefonsarunas, un ir personas, kuras to nedrīkst darīt.
Analizējot pirmās instances spriedumu, advokāts atzina, ka jautājums par personas iespējām aizstāvēt savas tiesības gadījumos, kad kriminālprocesā notiek privātās dzīves aizskārums, ir strīdīgs: «Tiesa spriedumā saka, ka mūsu valstī nav neviena foruma jeb juridiska procesa, kurā Aivars Lembergs par šādu aizskārumu varētu pieprasīt kādam atlīdzību,» secina J. Rozenbergs.
Viņš uzsvēra, ka pirmās instances tiesa nav iedziļinājusies pierādījumos un vairāk izlīdzējusies ar teorētiskām atziņām. Tiesa atzinusi, ka civilprasības pamatā ir prokuroru darbības, kuras veiktas kriminālprocesa ietvaros. Tādējādi jautājums nevar tikt vērtēts civilprocesa ietvaros, jo tas ir kriminālprocesa jautājums, par ko varot sniegt sūdzību kriminālprocesā.
«Es šāda viedokļa piemērošanu absolūti visiem gadījumiem neuzskatu par pareizu. Standarta situācijās šāda pieeja būtu pareiza, bet ir jāvērš uzmanība, ka pirms civilprasības Aivars Lembergs bija iesniedzis sūdzību ģenerālprokuroram, kurš atbildēja, ka to neskatīs. Par šo jautājumu iesniegts pieteikums tiesā esošajā krimināllietā, kurā varbūt kaut kad varētu tikt pieņemts blakuslēmums. Tajā pašā laikā apšaubāms, vai tiesnesis ar blakus lēmumu vērtēs šīs prokuroru darbības kriminālprocesa ietvaros un vai tas vispār ir jautājums, kas būtu lemjams ar blakus lēmumu. Kurš ir tas forums, kurā Aivars Lembergs varētu mēģināt risināt savas attiecības ar valsti un prokuroriem? Tiesa ir teikusi, ka civilprocesa ietvaros šis jautājums nav risināms. Tad kāds ir tas process, kurā varētu tikt atzīts Aivara Lemberga tiesību uz privāto dzīvi aizskārums un kur var tikt vērtēta šāda aizskāruma esamība? Kur var tikt vērtēts jautājums par kompensācijas piedziņu, ja šāds aizskārums tiek konstatēts?» retoriski vaicāja advokāts.
Viņaprāt, par kompensācijas piedziņu konkrētā gadījumā nevar lemt krimināllietas ietvaros, jo to nevar izdarīt ar spriedumu šobrīd izskatāmajā tā dēvētājā Lemberga krimināllietā. Pēc advokāta domām, tas nav iespējams arī administratīvā procesā.
«Par šādu tiesību aizskārumu ir ceļama prasība civilprocesa ietvaros. Ja tiek apgalvots, ka kriminālprocesa ietvaros nevar celt civilprasību ne pret prokuroriem, ne pret valsti, tad mēs varam uzburt ainu ar citām situācijām. Piemēram, prokurors vai izmeklētājs pratināmajam pratināšanas laikā nozog telefonu, saplēš mēteli vai salauž degunu. Tas ir noticis pratināšanas laikā kriminālprocesa ietvaros. Kas būtu jādara personai, kurai prokurors, piemēram, izzadzis telefonu? Var rakstīt sūdzību par prokurora rīcību, var vērsties policijā ar iesniegumu par zādzību, bet tas neizslēdz arī iespēju celt civilprasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz šo telefonu un telefona atgriešanu viņa valdījumā. Nebūs nozīmes jautājumam, vai šis telefons tika prettiesiski paņemts izmeklēšanas darbību laikā vai pēc darba laika beigām. Tā ir elementāra situācija, kura praksē grūti iedomājama, bet salīdzināšanai ļoti noderīga. Aivara Lemberga civilprasībā minētais gadījums ne ar ko neatšķiras. Aplams ir pieņēmums, ka procesuālās darbības laikā nevar tikt nodarīts nepamatots kaitējums. Jautājums, vai tādēļ būtu jāsagaida spriedums krimināllietā vai kādi lēmumi krimināllietā, lai konstatētu, ka pamattiesību pārkāpums ir noticis? Manuprāt, nē,» norādīja advokāts.
J. Rozenbergs pauda viedokli, ka arī sprieduma daļā par prasību pret miljonāru A. Gulbi tiesa nav vērtējusi pierādījumus pēc būtības un aprobežojusies ar konstatējumu, ka neviena likuma norma neliedz A. Gulbim rādīt citiem viņa rīcībā nonākušos krimināllietas materiālus, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņš nav brīdināts, ka to darīt nedrīkst. «Pat ja persona netiek brīdināta, tai nav tiesību ietekmēt citas personas privāto dzīvi. Tiesības uz privāto dzīvi jārespektē ne tikai valstij, bet arī privātpersonām. Ja ar daudzu pamattiesību ievērošanu mūsu valsts ir uz pareizā ceļa, tad ar tiesību ievērošanu uz privāto dzīvi un šo tiesību izpratni, maigi izsakoties, esam bērna autiņos,» secināja advokāts.