Tiesa bruģē ceļu personu privāto datu publiskošanai

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedums sakarā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību pret trim prokuroriem un miljonāru Aināru Gulbi atklāj, ka likums neliedz prokuroriem trešajām pusēm nodot publiskošanai apsūdzēto personu veselības datus un viņu privāto telefona sarunu atšifrējumus.

No sprieduma izriet, ka, nododot A. Gulbim un citām kriminālprocesā iesaistītām personām A. Lemberga sensitīvos datus un privāto telefona sarunu atšifrējumus, prokurori nav pārkāpuši likumu. No sprieduma izriet: ja sensitīvie dati par personu tiek publiskoti ar prokuroru starpniecību, tas nav pretrunā ar Civillikuma normām un tādējādi celt prasību par morālo kompensāciju ir bezjēdzīgi. Tajā pašā laikā spriedums nostiprina dubulto morāli personas datu aizsardzības jomā. Proti, ir personas, kuras drīkst publiskot privātās telefonsarunas, un ir personas, kuras to nedrīkst darīt.

Civilprasības pamats

Īsi pirms Lemberga krimināllietas nodošanas tiesai materiāli tika izsniegti krimināllietā cietušā statusu guvušajām personām, arī

A. Gulbim, pēc tam plašsaziņas līdzekļos nekavējoties parādījās A. Lemberga privāto telefona sarunu atšifrējumi un citi materiāli, kas mēģināja kompromitēt viņu kā politiķi. Izrādījās, ka prokurori Juris Juriss, Jānis Ilsteris un Ilga Paegle krimināllietas sējumos, kas tika izdalīti kriminālprocesā iesaistītajām personām, bija iekļāvuši arī izziņas par A. Lemberga veselības stāvokli, kā arī viņa privāto telefona sarunu atšifrējumus, piemēram, ar LNT īpašnieku Andreju Ēķi.

Minētie materiāli neattiecās uz krimināllietu un vēl jo vairāk uz tā dēvētajiem cietušajiem, tāpēc A. Lembergs vērsās pēc palīdzības pie ģenerālprokurora ar lūgumu novērst prokuroru prettiesiskās darbības. Viņa lūgumu noraidīja, pamatojot, ka kriminālprocesa ietvaros prokuroru uzdevums nav rūpēties par kādas personas privātās dzīves noslēpuma aizsardzību. Tādējādi A. Lembergam, lai aizstāvētu savas tiesības, nekas cits neatlika kā vērsties pret trim prokuroriem un A. Gulbi ar civilprasību.

Neviens nav vainīgs?

Izvērtējot prasību, lietas materiālus un procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secinājusi, ka nav strīda jautājumā par to, ka trīs prokurori cietušajiem, arī A. Gulbim, izsnieguši krimināllietas materiālus. Taču, kā norādījusi tiesa, «lai iestātos civiltiesiskā atbildība minētā panta izpratnē (Civillikuma 1635. pants), ir nepieciešams konstatēt kaitējuma nodarītāja prettiesisku uzvedību». Spriedumā norādīts, ka prasībā minētās triju prokuroru darbības notikušas kriminālprocesa ietvaros. Šādu darbību pārbaudi varot veikt tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. «Normatīvie akti nav paredzējuši gadījumus, kad prokurors par savu pienākumu pildīšanu kriminālprocesā varētu būt kā atbildētājs civillietā,» teikts spriedumā. Spriedumā norādīts, ka krimināllietas iztiesāšanas stadijā par prokuroru rīcību var sūdzēties vienīgi šo krimināllietu iztiesājošajai tiesai un, ja tā ar blakus lēmumu atzīs prokuroru rīcību par nelikumīgu, būs iespējams vērsties pret prokuroriem par kompensācijas piedziņu. Līdz ar to pret trim prokuroriem civillieta ir izbeigta.

Arī A. Gulbis nav vainojams, jo «no lietas materiāliem nav redzams, ka atbildētājs Ainārs Gulbis atbilstoši Kriminālprocesa likuma 396. panta nosacījumiem būtu brīdināts par kriminālatbildību par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu», teikts spriedumā.

Dubultā morāle

Minētais civiltiesas spriedums ir krasā pretrunā ar Ģenerālprokuratūras prokurora Agņa Pormaļa 2006. gada vasarā Neatkarīgajai izteikto skarbo brīdinājumu par telefona sarunu publiskošanas nepieļaujamību.

Atgādinām, ka 2006. gadā Neatkarīgā publicēja t.s. Rēzeknes melno burtnīciņu sarunas starp vairākiem Jaunā laika līderiem. Sarunas radīja nopietnas aizdomas par partijas melnās kases pastāvēšanu un citiem likuma pārkāpumiem. Neatkarīgā nekavējoties saņēma minēto prokurora A. Pormaļa vēstuli, kurā bija paziņots, ka laikrakstā bijis publicēts nevis valsts amatpersonu vai politiķu, bet vienkārši «personu telefona sarunu saturs». Prokurors norādīja, ka atbilstīgi likumam Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem «ir aizliegts publicēt pilsoņu telefonsarunu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas». Prokurors piedraudēja Neatkarīgajai ar slēgšanu, bet laikraksta galvenajam redaktoram Armandam Pučem – ar kriminālatbildību. Drošības policija nekavējoties uzsāka kriminālprocesu, kasete ar telefona sarunu ierakstiem tika izņemta, žurnālisti tika saukti uz pratināšanām. Kad viens no autoriem atteicās atklāt informācijas avotu, pēc Ģenerālprokuratūras prasības pret viņu tika ierosināta krimināllieta, kura ieguva skaļu slavu un kuru izbeidza tikai Augstākās tiesas Senāts.

Gan pirms, gan pēc minētajiem notikumiem vairāki mediji vairākkārt ir publicējuši dažādu personu telefona sarunu atšifrējumus, bet nav dzirdēts, ka vēl kādam citam medijam augsta Ģenerālprokuratūras amatpersona būtu draudējusi ar sankcijām.

Līdz patiesībai jāpaciešas

Pēc telefona sarunu publicēšanas faktiski attaisnojošā sprieduma Neatkarīgā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram vaicāja, vai spriedums civillietā neļauj ignorēt A. Pormaļa vēstuli, lai arī Neatkarīgā varētu publicēt pa šiem gadiem iekrājušās ne mazāk interesantas politiķu telefona sarunas. No Ģenerālprokuratūras preses dienesta saņemta atbilde: «Ģenerālprokurors norāda, ka ir iepazinies ar jūsu e-vēstules tekstu un tajā ietvertajiem jautājumiem. Ņemot vērā, ka jautājumi tiešā veidā ir saistīti ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011. gada 16. novembra spriedumu lietā Nr. C04217609; C-0536/25;2011, kurš nav stājies likumīgā spēkā, viņš neuzskata par iespējamu sniegt atbildes un komentārus, jo šāda rīcība var tikt novērtēta kā iespējama apelācijas instances tiesas ietekmēšana. Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem jums būs iespējams saņemt pēc galīgā tiesas nolēmuma šajā lietā stāšanās likumīgā spēkā.