Aprāvusies advokāta Mārtiņa Kvēpa pratināšana

© F64 Photo Agency

Ja tiesa būtu ļāvusi Ventspils mēram Aivaram Lembergam uzdot jautājumus lieciniekam advokātam Mārtiņam Kvēpam, tad tā dēvētajā Lemberga prāvā būtu jau trīs līdz galam nopratinātie.

Pirmdien Rīgas apgabaltiesā liecinieka pratināšanu beidza A. Lemberga aizstāvis Raimonds Krastiņš. No aizstāvības puses pratināt liecinieku vēlējās arī A. Lembergs. Viņš lūdza tiesu dot divas dienas laiku jautājumu sagatavošanai, jo esot jāiepazīstas ar līdz šim M. Kvēpa sniegtajām atbildēm tiesā un tās jāsalīdzina ar pirmstiesas procesā teikto. Tiesa A. Lemberga lūgumu noraidīja un paziņoja, ka A. Lembergam būs tiesības pieteikt lūgumu M. Kvēpa atkārtotai pratināšanai turpmākajā tiesas procesā.

Tādējādi arī M. Kvēps ierindojams starp šajā procesā aizpratinātajiem. Līdz šim tiesā aizpratināti divi cietušie miljonāri Valentīns Kokalis un Vladimirs Krastiņš, kā arī liecinieki miljonārs Jūlijs Krūmiņš un advokāts Jānis Zelmenis. Līdz šim pilnībā nopratināti tikai divi no apmēram 90 valsts apsūdzības pieteiktajiem lieciniekiem – Aija Kokale un advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks. Tiesa A. Lembergam ļāvusi uzdot jautājumus tikai lieciniecei A. Kokalei.

Mantiskie strīdi

M. Kvēpa pratināšana ritēja raiti. Prokurori advokātu pratināja pusotru dienu, bet apsūdzētie un viņu aizstāvji – trīsarpus tiesas dienas. Salīdzinoši G. Laiviņu-Laivenieku prokurori pratināja piecus mēnešus, bet apsūdzētie un viņu aizstāvji – trīs nedēļas. Atšķirībā no G. Laiviņa-Laivenieka M. Kvēps ar cieņu izturējās pret kolēģu jautājumiem un uz tiem centās atbildēt izsmeļoši. Atšķirībā no G. Laiviņa-Laivenieka pratināšanas M. Kvēps tika pratināts atklātā tiesas sēdē. Vērojot pratināšanu, izskatījās, ka prokuroros tas radīja diskomfortu, jo no M. Kvēpa liecībām nepārprotami izrietēja, ka A. Lemberga prāva ir triju nesamierināmu uzņēmēju grupu savstarpējo mantisko attiecību kārtošana ar kriminālprocesuālām metodēm.

Meroni problēma

Šķiet, vislielākās bažas prokuroriem sagādāja M. Kvēpa izsmeļošais vēstījums par prokuroru līdzšinējo favorītu un uzticamības personu Šveices advokātu Rūdolfu Meroni. Prokurori būtisku daļu no arestētās mantas A. Lemberga prāvā uzticēja pārvaldīt R. Meroni. Kad tiesā vairākkārt izskanēja lūgumi likt R. Meroni atskaitīties par arestētās mantas glabāšanu un tās stāvokli, prokurori dedzīgi aizstāvēja R. Meroni, apgalvojot, ka viņš neko nelikumīgu ar uzticēto mantu nedarot. Paļaujoties uz prokuroru apgalvojumiem, tiesa lūgumus par mantu vienmēr konsekventi noraidīja, skaidrojot, ka tās rīcībā nav ziņu par R. Meroni pieļautajām nelikumībām. Tomēr, pēc M. Kvēpa teiktā, pretēji prokuroru apgalvojumiem, R. Meroni ar viņam uzticēto arestēto mantu rīkojas kā ar savējo.

Plūdina aktīvus

M. Kvēps tiesā paziņoja: «Kad mēs vēl aktīvi un draudzīgi kontaktējāmies ar Gintu Laiviņu-Laivenieku, pastāvēja strīds par Meroni kunga tiesību apjomu rīkoties ar Ventbunkera akcijām, gadījumā, ja viņš (R. Meroni) nesaņem patiesā labuma guvēju saskaņotas instrukcijas. Laiviņa-Laivenieka nostāja bija, ka viņš nedrīkst rīkoties nekādi, vispār neko darīt, bet Meroni kungs pretēji šim viedoklim tomēr tā rīkojās. Cik es zinu, arī šobrīd viņš aktīvi balso ar arestēto mantu. Neesmu kriminālprocesa speciālists, bet, balstoties uz manām civiltiesību zināšanām, tā nedrīkstētu notikt. Ja pats īpašnieks nedrīkst balsot, tad arī pats likumiskais vietnieks to nedrīkst darīt.»

M. Kvēps tiesā apgalvoja, ka R. Meroni bez atlīdzības atsavinājis Yelverton Investments piederošās Ventbunkers akcijas (58% jeb kontrolpakete) par labu kādai citai Holandē reģistrētai firmai.

«Meroni ir paskaidrojis, ka to darījis, lai pasargātu šos aktīvus no manis un dīvainiem Latvijas tiesu nolēmumiem.» Viņam neesot zināms, kuras tiesas nolēmumus R. Meroni ir nosaucis par dīvainiem, taču uzsvēra, ka šāda R. Meroni nostāja liecinot par viņa nievājošo attieksmi pret Latvijas tiesu varu.

Sagrozīta galva

M. Kvēps tiesā pauda pārliecību, ka sākotnēji R. Meroni bijis godīgs, taču viņš nav izturējis pārbaudi ar prokuroru uzticēto mantu un varu: «Viņa (domāts R. Meroni) rīcības maiņa skaidri iezīmējās 2008.–2009. gadā, kad izmeklēšana kriminālprocesā bija pabeigta un lieta nosūtīta tiesai. Līdz tam es domāju, ka mēs kopīgi cīnāmies par taisnību, un tā arī laikam bija. Nedomāju, ka tajā laikā Meroni darīja kaut ko nelikumīgu, bija izplānojis kaut ko zagt vai kādam kaut ko atņemt. Un dzīvē gadās, kad rokās iekritusi vara var sagrozīt galvu. Es domāju, ka ar Meroni tieši tā arī notika. Tas jau bija pēc tam, kad šī lieta tika nodota tiesai. Nedomāju, ka viņš šobrīd aizstāv valsts vai patiesā labuma guvēja intereses. Viņa intereses šajā jomā (domāts arestētās mantas glabāšana) ir tikai tik tālu, lai viņu nesauktu pie atbildības par kaut kādām darbībām, bet visādi citādi viņam savas intereses ir prioritāras.»

Neesot speciālistu

M. Kvēps brīdināja tiesu, ka ierobežot R. Meroni patvaļu būs visai grūti, jo viņš ir radījis ofšoru astoņkāji, kur aiz viena ofšora stāv cits, un gadījumā, ja tiesā pieņems lēmumu par kādu no ofšoriem, aktīvi no tā tiek ieplūdināti citā. «Meroni kungs man pats ir teicis, kāpēc viņš stabili jūtas kā mantas glabātājs kriminālprocesā. Viņam bija nepatīkami to teikt, bet viņš uzskata, ka Latvijā nav neviena pietiekami kvalificēta tiesību aizsardzības iestāžu pārstāvja, kurš varētu tikt ar šo astoņkāji galā, lai viņu atceltu no šiem amatiem.»

Uz tiesas sēdi nākamnedēļ tikšot aicināts nākamais valsts apsūdzības liecinieks – t.s. A. Lemberga oponents, oligarhs, miljonārs Oļegs Stepanovs.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais