Tā dēvētajā Lemberga prāvā prokurori sasnieguši pratināšanas ilguma rekordu: Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku slēgtā sēdē pratināja piecus mēnešus.
Pagājušo otrdien prokurori Rīgas apgabaltiesā tiesnesim Borisam Geimanam paziņojuši, ka no valsts apsūdzības G. Laiviņa-Laivenieka pratināšana esot pabeigta. Tā aizsākās 14. martā un ilga gandrīz piecus mēnešus. Lieciniekam uz jautājumiem bija jāatbild 26 tiesas dienas.
Jāatgādina, ka pirms G. Laiviņa-Laivenieka pratināšanas uzsākšanas viņam vairākas dienas bija jāpavada arī aiz tiesas zāles durvīm, jo tiesa izskatīja vairākus lūgumus nepieļaut, ka advokātam jāsniedz liecības par savu klientu. Tiesa šos lūgumus bez izvērstas argumentācijas noraidīja. Tad A. Lembergs tiesai uzrādīja G. Laiviņam-Laiveniekam izrakstīto advokāta orderi un aicināja advokātu sēsties blakus un sākt sniegt juridisko palīdzību klientam. Tomēr tiesa palika pie viedokļa, ka advokāts šajā gadījumā ir liecinieks un viņu drīkst pratināt. Savukārt apmierināts tika prokuroru lūgums pratināt G. Laiviņu-Laivenieku slēgtā tiesas sēdē. Visi žurnālisti un procesa vērotāji no tiesas zāles tika izraidīti.
Svira svārstās
Lai arī procesa dalībnieki par notiekošo slēgtajā tiesas sēdē piecus mēnešus neko nestāsta, šāda tāda informācija izspraucas arī no labi izolētajām tiesas zāles sienām.
Piemēram, pastāv viedoklis, ka sākotnēji G. Laiviņa-Laivenieka liecības nekādi nav palīdzējušas apsūdzības uzturēšanai. Tās tik ļoti nav apmierinājušas prokurorus, ka tie pat sākuši uzdot jautājumus agresīvā tonī. Vēlāk prokurori izvēlējušies citu taktiku un galvenokārt vaicājuši, vai G. Laiviņš-Laivenieks apstiprina savas iepriekš sniegtās liecības. Uz šiem jautājumiem G. Laiviņš-Laivenieks atbildējis, ka viņš tiešām iepriekš tā ir liecinājis. Tiesnesis B. Geimans šādu atbildi traktējis kā pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību apstiprinājumu.
Tāpat G. Laiviņam-Laiveniekam jautāts, kā viņš izprot dažādus apsūdzībā pret A. Lembergu izmantotos terminus, piemēram, «ģimene», «patiesā labuma guvējs», «beneficiārs» un tamlīdzīgi. Advokāts atbildēs pinies pretrunās.
Pret G. Laiviņu-Laivenieku ir uzsākts arī kriminālprocess, kurš, tāpat kā pašlaik tiesā izskatāmā t.s. Lemberga lieta, ir izdalīts no t.s. Ventspils amatpersonu lietas. Lai arī ierosināta, krimināllieta uz tiesu nav nosūtīta, līdz ar to prokuroriem šobrīd ir efektīva svira, kā panākt, lai G. Laiviņš - Laivenieks pielabotu savas liecības – ja viņš liecinās kā vajag, tad kriminālprocesu varēs izbeigt; ja to nedarīs, tad kriminālprocess tiks nosūtīts uz tiesu. Un tad, pat ja nebūs cerību G. Laiviņu-Laivenieku notiesāt, viņu vēlreiz mēnešiem varēs pratināt, pamatīgi sagandējot dzīvi.
Kurš novilcina?
Prokuroru sasniegtais pratināšanas ilguma rekords ļauj precīzi spriest, kura puse patiesībā novilcina kriminālprocesa pabeigšanu sapratīgos termiņos. Prokuroriem pirmstiesas izmeklēšanas laikā bija visas iespējas pratināt jebkuru liecinieku kaut vai simtiem dienu – Kriminālprocesa likums ierobežo tikai to, lai pratināšana nepārvērstos atklātā spīdzināšanā. Turpretī apsūdzētajiem iztaujāt lieciniekus nebija nekādas iespējas. Līdz ar to ir tikai dabiski, ja aizstāvības pusei patiesības noskaidrošanai ir vairāk jautājumu nekā prokuroriem, kuriem tiesas procesā būtu jāuzstājas ar skaidru iespējamā nozieguma pierādīšanas koncepciju, panākot, lai arī tiesa notic viņu argumentiem.
Turpretī fakti liecina par pilnīgi pretēju prokuroru rīcību. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā G. Laiviņš-Laivenieks tika pratināts tikai piecas reizes pa dažām stundām. Jāatgādina, ka šīs liecības ir izlasāmas žurnālistu Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes grāmatā, līdz ar to dīvains šķiet lēmums par advokāta pratināšanu slēgtā tiesas sēdē. Turklāt G. Laiviņš-Laivenieks 2008. gada vasarā uzreiz pēc pirmajām viņa liecību publikācijām sniedza interviju arī Neatkarīgajai, publiski izklāstot ar tiesvedību saistītus jautājumus.
Visaizdomīgākais šķiet fakts, ka 2007. gada februārī kratīšanā no G. Laiviņa-Laivenieka biroja un automašīnas tika izņemta vesela kaudze dokumentu, taču pratināšanu par šo guvumu prokurori veica tikai pēc gada. Parasti par kratīšanā iegūtajiem pierādījumiem personas nopratina nekavējoties vai vismaz pēc iespējas ātrāk. Pratināšanas novilcināšanu par kratīšanā iegūto varētu skaidrot ar to, ka jau pirms kratīšanas būs sniegtas konsultācijas, kur kratīt un ko meklēt.
Kā vērtēt?
Ilgā pratināšana rada aizdomas, ka šā kriminālprocesa mērķis nav noskaidrot patiesību, bet gan būtiski ierobežot (faktiski – sodīt) procesa dalībniekus, kuriem sēdēšana tiesās nav viņu profesionālais pienākums. Piemēram, piespiežot A. Lembergu sēdēt tiesas zālē, viņam tiek būtiski ierobežotas iespējas piedalīties politiskajā procesā. Tāpat prokuroru rīcību varētu vērtēt arī kā tiesas procesa vilcināšanu, lai paildzinātu aizdomu ēnu pār politiķi.
Tāpat prokuroru rīcību varētu vērtēt kā sodu G. Laiviņam-Laiveniekam, kuram piecus mēnešus nācās doties nevis uz darbu, bet gan uz Rīgas apgabaltiesu, un kā brīdinājumu citiem advokātiem, kuri sniedz A. Lembergam juridiskos pakalpojumus.
Darba devējs
Nav šaubu, ka tiesu debatēs tiks lauzti šķēpi par G. Laiviņa-Laivenieka sniegto liecību ticamību, jo viņa darba devējs ir Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. Jāatgādina, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā prokurors Andis Mežsargs un pēc tam arī prokurors Juris Juriss izvēlējās R. Meroni par arestētās, it kā A. Lemebrgam piederošās, mantas pārvaldītāju. Tas R. Meroni deva iespēju pilnībā pārņemt kontroli pār lielajiem Ventspils uzņēmumiem. Lursoft dati liecina, ka R. Meroni ir padomes priekšsēdētājs Ventbunkers, Latvijas naftas tranzīts, Kālija parks un Ventspils tirdzniecības osta, bet G. Laiviņš-Laivenieks šajās akciju sabiedrībās ir padomes priekšsēdētāja vietnieks. Nav šaubu, ka R. Meroni un G. Laiviņš-Laivenieks par šiem amtiem saņem bagātīgu atalgojumu. Tāpat ir izskanējušas ziņas, ka G. Laiviņš-Laivenieks ar R. Meroni izsniegtajām pilnvarām darbojies vairākās ārvalstu kompānijās. R. Meroni uzskatāms par kriminālprocesa iznākumā ieinteresēto. Loģika lieciena, ka R. Meroni ir persona, kura ir visvairāk ieinteresēta pēc iespējas ilgākā procesa norisē.
Turpmākajās tiesas sēdēs G. Laiviņu-Laivenieku pratinās aizstāvības puse.