"Krāpniekiem zelta bedre," Strazdiņš skaidro, ko nozīmē skandāls ap "CSCTelecom" datubāzi
Aizvakar "Cybernews" vēstīja, ka no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja "CSCTelecom" atzara Latvijā datubāzes varētu būt noplūduši 125 miljoni īsziņu no bankām "Swedbank", SEB, ārkārtējo situāciju dienesta līnijas 112 un desmitiem mazumtirgotāju.
Pētnieki datubāzi atklājuši 28. septembrī. Tajā bijušas īsziņas no 2022. gada oktobra līdz 2026. gada septembrim, un informācija atjaunināta reāllaikā.
Pētnieki brīdina: reāllaikā pieejami vienreizējie kodi un paroļu atjaunošanas saites varētu ļaut uzbrucējiem pārņemt kontus.
SIA "CSCTelecom" pēc informācijas saņemšanas par datubāzē konstatētajām drošības nepilnībām tās ir novērsusi un slēgusi attiecīgo piekļuvi.
Vienlaikus "CSCTelecom" informēja, ka veikta serveru un pieejamās tehniskās informācijas pārbaude. Līdz šim pārbaudē nav konstatēta datu pārveidošana vai dzēšana un nav iegūti pierādījumi par datu ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus šie secinājumi neļauj pilnībā izslēgt datu apskati vai kopēšanu ārpus konstatētās pētnieku piekļuves.
Par incidentu ir informēta kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv".
Datu iespējamo noplūdi komentējis programmētājs, kiberdrošības blogeris Elviss Strazdiņš.
"Piemēram, datu bāzē atrodami "Citybee" apstiprinājuma kodi. Šos kodus gan, visticamāk, vairs nevar izmantot. Saistībā ar "Ergo" lasāmas īsziņas par apdrošināšanas gadījumiem. "SEB" īsziņas par kavētiem maksājumiem, iemaksām 3.pensiju līmenī. Pati sliktākā situācija ir "Swedbank" - lasāma plaša informācija par maksājumiem, konta atlikumu. Tur ir dati par cilvēku privāto dzīvi. Un to visu savelkot kopā ar telefona numuru, krāpniekiem tā ir zelta bedre. Bet kurš ir ieguvis šos datus? Mēs nezinām. Bet kā izvairīties no šādām situācijām nākotnē? Izslēdziet paziņojums sms formā, lietojiet uzņēmumu oficiālās lietotnes."
Lasi arī:
