Rajevskis: Politiķi reģionos sasola “zilus brīnumus” un pēc tam pazūd

Politiķu neizpildītie solījumi reģionu iedzīvotājiem ne tikai vairo vilšanos valsts varā, bet arī mazina sabiedrības vēlmi piedalīties vēlēšanās. Savukārt iedzīvotāju politiskā pasivitāte var radīt arvien lielākas problēmas demokrātijas pamatiem. Šādas atziņas pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pauda politologs Filips Rajevskis un “nra.lv” žurnālists Ritums Rozenbergs.

Filips Rajevskis vērsa uzmanību uz politiķu ilgstoši neizpildītajiem solījumiem reģionos, kā piemēru minot prezidenta intervijā pieminētu tehnikumu Latgalē, par kuru solījumi izskanējuši jau pirms vairākiem gadiem pirmsvēlēšanu laikā, bet nekad tā arī nav izpildīti. Viņaprāt, šādi gadījumi kļūst īpaši nozīmīgi laikā, kad valstij jādomā par budžeta konsolidāciju un jāpieņem sarežģīti lēmumi par finansējuma sadali. Rodas jautājums, kuras valsts vajadzības un politiķu solījumi tiks uzskatīti par prioritāriem.

Ritums Rozenbergs uzsvēra, ka Valsts prezidents sarunā veiksmīgi sasaistījis reģionu problēmas ar valsts drošības jautājumiem. Viņaprāt, sabiedrības uzticēšanos valsts varai grauj situācijas, kad politiķi pirms vēlēšanām ierodas reģionos, sola iedzīvotājiem “zilus brīnumus”, bet pēc tam savus solījumus neizpilda un pazūd. Viņš norādīja, ka šāda politiķu rīcība grauj demokrātijas pamatus. “Skaidrs, ka tas bremzē mūsu demokrātijas pamatus. Tas patiesībā grauj viņus,” uzsvēra Rozenbergs.

Savukārt Rajevskis atgādināja, ka pats Valsts prezidents regulāri apmeklē Latvijas reģionus un tādējādi viņam ir priekšstats par situāciju ārpus Rīgas, kas nav nepamatots. Politologs uzsvēra, ka viena no būtiskākajām problēmām ir sabiedrības līdzdalības samazināšanās - cilvēki jūtas vīlušies un arvien biežāk izvēlas nepiedalīties vēlēšanās.

Rajevskis norādīja, ka problēma ir saistīta ar iedzīvotāju pārliecību, ka viņu balss neko nemaina. Tomēr viņš uzsvēra, ka arī lēmums piedalīties vēlēšanās, pat ja cilvēks nevēlas balsot ne par vienu no kandidātiem vai partijām, ir apzināta politiskā izvēle, tāpat arī tukšas aploksnes iemešana vēlēšanu urnā ir līdzdalības izpausme.

Abi runātāji bija viensprātis, ka politika ietekmē ikvienu cilvēku neatkarīgi no tā, vai viņš pats tajā vēlas iesaistīties. Viņi atzina, ka ir svarīgi saprast, ka nepiedalīšanās vēlēšanās nenozīmē izvairīšanos no politikas sekām un ka iesaistīšanās politiskajos procesos ir svarīga arī tad, ja tā notiek tikai reizi četros gados.

“Un tas ir tas, lai cilvēki aptvertu to, ka tā politika vienalga viņus ietekmēs, vai viņi piedalīsies, vai nepiedalīsies. Piedalīties ir labāk, nekā nepiedalīties procesā, kurš tāpat tevi tiešā veidā ietekmē,” uzsvēra Rajevskis.