Robežsardzes priekšnieks: ar ieročiem būtu vieglāk noķert sabotierus

“Ir bijušas situācijas, kad mēs redzam pārkāpējus, viņi ir pārsimt metru attālumā, fiziski paspēt noķert viņus nevar, bet ar šaujamieroci tas būtu iespējams,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” likuma grozījumus, kas paredz paplašināt robežsargu tiesības lietot šaujamieročus valsts drošības apdraudējumu novēršanai, komentē Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Robežsargs drīkstēs lietot šaujamieroci bez iepriekšēja brīdinājuma, ja konkrētajā situācijā brīdinājuma izteikšana nav iespējama. Pujāts gan norāda, ka jaunā regulējuma mērķis ir arī garantēt pašu robežsargu drošību. “Ir jautājums, ko mēs vēlamies panākt. Vai mēs vēlamies panākt drošību, lai robežsargi būtu droši, pārliecināti, ka netiks notiesāti, saukti pie kriminālatbildības, ja viņi būs bijuši izlēmīgi, lai apturētu sabotieri, kas ieradies, lai Latvijai nodarītu kaitējumu, un pielietojuši šo ieroci? Skaidrs, ka visi apstākļi ir jānoskaidro, bet pamatmērķis ir arī pasargāt robežsargus.” Likuma grozījumi, viņaprāt, sniegs garantiju tam, ka izlēmīga rīcība valsts interešu aizstāvībā netiks nepamatoti vērsta pret pašiem kārtības sargātājiem.

Runājot par konkrētiem gadījumiem, kad būtu bijis jālieto ierocis, Pujāts stāsta: “Tās ir ne mazāk kā 35 situācijas, kad bija bojāta infrastruktūra, sadales skapji, kameras…Tad ir vēl atsevišķas situācijas ar sensoru zādzību. Kopumā tas ir 61 gadījums, kad no pretējās valsts ir ienākuši sabotieri, lai kavētu, apdraudētu Latvijas robežapsardzību. Ir bijušas situācijas, kad mēs redzam šos pārkāpējus, viņi ir pārsimt metru attālumā, fiziski paspēt noķert viņus nevar, bet ar šaujamieroci tas būtu iespējams. Viņi ierodas uz pāris minūtēm, ir novērotāji, kas stāv un skatās un, līdzko mēs tuvojamies, viņi skrien atpakaļ uz Baltkrieviju."

Kā zināms, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbalstījusi Iekšlietu ministrijas un citu institūciju sagatavotos likuma grozījumus, kas paredz paplašinātas tiesības objektu aizsardzībai, proti, pildot dienesta pienākumus, robežsargam ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai sekmīgi atvairītu uzbrukumu robežsardzes apsargājamam objektam vai valsts robežas infrastruktūras objektam. Savukārt gadījumos, kad robežsargs būs lietojis spēku vai ieročus un pret viņu tiks sākts process par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, šo lietu sākotnēji izmeklēs pašas Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas, nevis uzreiz cita tiesībsargājošā iestāde.