Latvijai nevajadzētu viena Indijas pilsones Divjas Višvanatas gadījuma dēļ pateikt pilnīgu "nē" pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, tomēr jāievieš kontroles mehānisms, lai par to lemtu, uzskata Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Viņš, paužot savu personīgo viedokli, žurnālistiem norādīja, ka šis jautājums šobrīd esot aizgājis par tālu.
"Mums nevajadzētu no viena šī gadījuma pateikt, ka "nē" visam, bet ir jābūt kontroles mehānismam ieviestam. Redzam, ka šādi gadījumi ar patiesībā slēptiem, fiktīviem argumentiem nonāk dienas kārtībā, un mēs ar likumu piešķiram pilsonību. Tas ir nepareizi," uzsvēra premjers.
Kulbergs pauda, ka ir jābūt īpašiem panākumiem, lai tiešām varētu lemt par pilsonības piešķiršanu šādā veidā, tomēr Višvanatas gadījumā esot redzams, ka tie ir "uz papīra zīmēti, bet ne dzīvē".
Līdz ar to esot jautājumi par to, ar kādiem nodomiem nākuši tie, kas aicināja šo pilsonību piešķirt.
Tāpat Kulbergs norādīja, ka viņam esot jautājums, ko šajā gadījumā darījušas valsts drošības iestādes. Viņš gan piebilda, ka nav bijis iesaistīts šajā procesā, tādēļ nemaz nezina, vai drošības iestādes bijušas iesaistītas, bet, ja tā bijis, tad neesot skaidrs, cik daudz tās ir pārbaudījušas.
Kā vēstīts, Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu par pilsonības piešķiršanu Višvanatai par īpašiem nopelniem, bet 22. oktobrī pieņēma likumu, ar kuru iepriekšējo lēmumu atcēla.
Iepriekš Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatavotajā pamatojumā par pilsonības piešķiršanu bija argumentēts, ka Višvanata ir Indijas pilsone ar doktora grādu datorzinātnēs, kuras profesionālā darbība saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību. Kopš 2019. gada viņas dzīve un profesionālā darbība ir saistīta ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), bet kopš 2024. gada viņa strādā uzņēmumā SIA "Dr. Vishys" par mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju.
Kā liecina "firmas.lv" informācija, mikrosabiedrība "Dr. Vishys" pieder Kananam Višvanatam, kurš ar LZA gādību ar Saeimas balsojumu tika pie Latvijas pilsonības 2023. gada rudenī un arī tika pieteikts kā farmācijas jomas uzņēmējs un zinātnieks. Pēdējos pāris gadus šis uzņēmums darbojies bez apgrozījuma, bet ar vairāk nekā 200 000 eiro zaudējumiem.
Saeimas komisijas pamatojumā arī bija klāstīts, ka Višvanatas darbība veicinot "mākslīgā intelekta izmantošanu farmācijā, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu un inovatīvu farmācijas produktu izstrādi". Atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanai bija paudusi LZA vadība, saskatot viņas ieguldījumu zinātnes, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistē.
Pēc lēmuma pieņemšanas publiskajā telpā izskanēja šaubas par viņas izglītību, zinātniskajām publikācijām un pilsonības piešķiršanas pamatojumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja parlamentu novērst radušās šaubas un, nepieciešamības gadījumā, pārskatīt pieņemto likumu.
Savukārt pati Višvanata iepriekš noraidījusi pārmetumus, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.
Tikmēr prokuratūra sākusi pārbaudi par Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai. Vienlaikus prokuratūrā saņemts partijas "Jaunā vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica iesniegums, kurā lūgts izvērtēt pilsonības piešķiršanu arī Višvanatas vīram Kanana Višvanata 2023. gadā. Jurēvica iesniegumu prokuratūra vēl izvērtē un par tālāko virzību informēs tuvākajā laikā.