Latvija izstājas no Enerģētikas hartas nolīguma
Saeima ceturtdien trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto likumu, kas paredz izstāties no Enerģētikas hartas nolīguma.
Latvija izstājas no nolīguma pēc tam, kad no tā izstājusies Eiropas Savienība (ES) un Eiropas Komisija (EK) pret Latviju sākusi pārkāpuma procedūru par palikšanu nolīguma dalībvalstu vidū.
KEM skaidro, ka Enerģētikas hartas nolīgumā ir ietverti noteikumi par investīciju aizsardzību, energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību un tranzītu, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismiem.
Latvijā nolīgumu ratificēja un tas stājās spēkā 1995. gada septembrī. Nolīgums ir visbiežāk izmantotais starptautiskais tiesību instruments, lai investori sāktu investīciju strīdus pret valstīm. Ārvalstu investori divas reizes ir cēluši prasību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latviju, pamatojoties uz nolīgumu. Tāpat ir viena lieta, ko ierosināja Latvijas investors pret Ukrainu.
KEM uzsver, ka novecojušie un vispārīgie nolīguma formulējumi investoriem dod salīdzinoši lielas izredzes saņemt sev labvēlīgu šķīrējtiesas nolēmumu un kompensāciju no investīcijas uzņemošās valsts. Tādējādi nolemts, ka nolīgums ir jāmodernizē, lai tā regulējumu pielāgotu jaunākajām investīciju līgumu attīstības tendencēm.
Nolīguma modernizācijas procesu pamatā virzīja EK un ES dalībvalstis. 2025. gada martā tika sākta modernizētā nolīguma pagaidu piemērošana tām līgumslēdzēja pusēm, kuras līdz minētajam datumam nebija informējušas Enerģētikas hartas sekretariātu par atteikšanos no tā pagaidu piemērošanas. Ievērojot likumu par Latvijas starptautiskajiem līgumiem, Latvija nosūtīja Enerģētikas hartas sekretariātam paziņojumu, ka tā nevar piemērot modernizēto nolīgumu pagaidu kārtībā.
Tāpat, lai nolīguma modernizācijas grozījumi stātos spēkā, bija nepieciešams pozitīvs balsojums Enerģētikas hartas konferencē, kā arī trīs ceturtdaļām no līgumslēdzēju pusēm jāveic tā ratifikācija. Neskatoties uz veiksmīgo nolīguma modernizācijas iznākumu, vairākas lielākās ES dalībvalstis, tostarp Vācija un Francija, norādīja, ka grozījumi tomēr neatbilst klimata jomas prasībām, un nolēma izstāties no nolīguma.
Nolīguma modernizācijas atbalstītāju un pretinieku atšķirīgie viedokļi ES noveda pie tā dēvētā „Beļģijas ceļakartes” kompromisa, kas paredz, ka ES dalībvalstis, kas atbalsta nolīguma modernizāciju, par to individuāli balso konferencē, bet neiebilst, ka ES kā līgumslēdzēja puse izstājas no nolīguma vēl pirms modernizācijas. ES 2025. gada 28. jūnijā izstājās no Enerģētikas hartas nolīguma.
KEM uzsver, ka Latvija atbilstoši normatīviem nevarēja sākt modernizētā nolīguma pagaidu piemērošanu no 2025. gada 3. septembra. Sākotnēji Latvija bija iecerējusi sākt pagaidu piemērošanu pēc nolīguma grozījumu ratifikācijas.
Šā gada 30. janvārī Latvija saņēma EK formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā, kurā norādīts, ka Latvija, palikdama Enerģētikas hartas nolīguma līgumslēdzēju pušu vidū, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek ES līgumi. Kopumā pārkāpuma procedūra ir sākta pret 16 ES dalībvalstīm - visām, kas nebija izstājušās no Enerģētikas hartas nolīguma.
Ņemot vērā paziņojumu, KEM sāka starpinstitucionālās sarunas, kuru rezultātā rosināja atteikties no nolīguma modernizācijas grozījumu ratificēšanas un sākt procedūru par Latvijas izstāšanos no nolīguma. Minētā pozīcija primāri bija saistīta ar administratīvi procesuāliem apsvērumiem.
KEM uzsver, ka nolīguma pārvaldībā pastāv būtiskas administratīvās grūtības. Papildu daudzu dalībvalstu izstāšanās procesam Enerģētikas hartas nolīgums pagājušajā gadā ilgstoši nespēja savākt kvorumu pat vadošo amatpersonu apstiprināšanai.
Ministrijā uzsver, ka, pieņemot lēmumu par izstāšanos no nolīguma, iespējama nebūtiska pozitīva ietekme uz valsts budžetu - Latvijai vairs nebūs jāveic ikgadējās iemaksas nolīguma sekretariātam. 2025. gadā šīs iemaksas bija 5092 eiro, bet 2026. gadā plānotas iemaksas 5083 eiro apmērā.
Ministrijā atzīmē, ka, lai nolīguma grozījumi oficiāli stātos spēkā, tie jāratificē vai jāapstiprina trim ceturtdaļām līgumslēdzēju pušu. Patlaban nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai nepieciešamais valstu skaits veiktu nacionālās procedūras nolīguma grozījumu ratificēšanai, un ir būtiskas šaubas, vai tas vispār ir iespējams.
Alternatīvs risinājums Latvijai bija apstiprināt nolīguma modernizēto redakciju un pēc tam no tās izstāties. Šī alternatīva nav izvēlēta, ievērojot administratīvi procesuālos apsvērumus, kā arī laika ierobežojumus, kas saistīti ar EK sākto pārkāpuma procedūru.
