Prasīti dokumenti, kuri neeksistē, nesaprotamas vēstules un mājaslapas, kurās vajadzīgo informāciju neizdodas atrast. Par šādu pieredzi pēc atgriešanās Latvijā TV24 raidījumā “Preses klubs” stāstīja Rīgas Privātās Mūzikas Skolas dibinātāja un direktore Linda Boida. Viņa atzina, ka joprojām nav atradusi sev ģimenes ārstu.
Boida norādīja, ka līdzās sarežģītajiem birokrātiskajiem procesiem un dažādu dokumentu pieprasīšanai viena no lielākajām problēmām ir iestāžu izmantotā valoda.
Man nav skaidrs, kam tā vēstule tiek rakstīta, jo es nesaprotu lielāko daļu, kas tur rakstīts,” viņa sacīja.
Arī informācijas meklēšana iestāžu mājaslapās, pēc Boidas teiktā, pārvēršas maldīšanās procesā - viens klikšķis ved pie nākamā, taču līdz vajadzīgajai informācijai nonākt neizdodas. Lai gan iestādes strādā pie digitālās attīstības, viņai kā gala lietotājai process joprojām šķiet neskaidrs.
Kā piemēru Boida minēja e-pastu ar aicinājumu reģistrēties vai veikt darbības EDS sistēmā. Viņa tobrīd nezināja, kas tā ir, bet vēstulē nebija ne saites, ne paskaidrojuma.
Savukārt citā vēstulē vienkāršs paziņojums par termiņa pagarināšanu par diviem mēnešiem aizņēmis četras A4 lapas.
Kas viņas lasa? Kas viņas raksta?” jautāja Boida.
Viņa salīdzināja šo pieredzi ar darbu lielā banku grupā Lielbritānijā, kur strādājusi ar mājaslapas saturu. Tur viena no galvenajām prasībām bijusi vienkārša, ikvienam saprotama valoda - īsi teikumi un nekādu žargona vārdu.
“Man liekas, Latvijā mazliet otrādi. Uztaisām sarežģīti. Bet kam tas tiek rakstīts un veidots, jo gala lietotājs to nevar atšifrēt?” viņa vaicāja.
Neskaidrā informācijas meklēšana ietekmējusi arī ģimenes ārsta atrašanu. Boida stāstīja, ka aptuveni 20 minūtes meklējusi informāciju, līdz caur daudzām saitēm nonākusi pie alfabētiska ārstu saraksta. Lai saprastu, cik tālu atrodas katra ārsta prakse, bijis jāklikšķina uz atsevišķiem vārdiem.
“Es padodos pēc pirmajiem trim vārdiem. Un tā arī man nav ģimenes ārsta joprojām,” atzina Boida.