Radio atstāj klausītājus bez ziņām - vadība nenovērtē situācijas nopietnību

Latvijas Sabiedriskais Medijs (LSM) turpina pārskatīt un labot augusta beigās notikušās vētras laikā atklātās nepilnības savā darbā, aģentūrai LETA pauda LSM galvenā redaktore Anita Brauna.

Brauna klāstīja, ka vētras laikā, tāpat kā liela daļa Latvijas, negaidīti palikusi bez elektrības un sakariem, un cilvēku vilšanās par šo situāciju viņai esot labi saprotama. "Atzīstam, ka "Latvijas Radio 1" krīzes sākumā nenovērtēja situācijas nopietnību un nepārkārtoja savu darbu atbilstoši tās mērogam," teica Brauna.

Viņa uzsvēra, ka ziņu izlaidumi tika nodrošināti un vēlāk to biežums palielināts, tomēr "Latvijas Radio 1" programmai bija nepieciešams būtiski ātrāk pāriet uz pastiprinātu informatīvo režīmu. Pēc Braunas teiktā, īpaši nozīmīgi tas bija reģionos, kuros elektroapgādes un elektronisko sakaru traucējumu dēļ radio bija teju vienīgais pieejamais informācijas avots.

Braunai un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenajai redaktorei Zanei Eniņai LSM valde šonedēļ piemēroja disciplinārsodu par amata atbildības līmenim neatbilstošu profesionālo rīcību augusta vētras laikā. Brauna soda piemērošanu komentē atturīgi, vien norādot, ka lēmumi par disciplinārsodiem vai darbinieku atbrīvošanu no amata ir valdes kompetence.

Svarīgākais esot, ka LSM ietvaros esot izdarīti secinājumi un vētras laikā atklātās nepilnības LSM iekšējā sadarbībā, lēmumu pieņemšanā un spējā operatīvi pielāgot programmu situācijas attīstībai tiek pārskatītas un labotas.

"Pēc mēneša ir Saeimas vēlēšanas, līdz ar to sabiedriskais medijs turpina intensīvi strādāt, lai sabiedrība saņemtu pēc iespējas plašāku informāciju un analīzi, un varētu izdarīt informētu izvēli 3. oktobrī," teica Brauna.

Kā vēstīts, jautājums par sabiedriskā medija darbību krīzes situācijās aktualizējies pēc diskusijām par LSM darbu vētras laikā. Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs atklātā vēstulē aicinājis izvērtēt ne tikai dienesta un tā līdzšinējā vadītāja Uģa Lībieša, bet arī LSM valdes un galvenās redaktores Braunas atbildību par sabiedriskā medija darbu krīzes laikā.

Vēstulē kolektīvs atzinis, ka sabiedrība pietiekami ātri un pilnvērtīgi nesaņēma informāciju par notikumiem, vienlaikus uzsverot, ka problēmas esot bijušas plašākas par viena cilvēka atbildību. Darbinieki norādījuši uz nepilnībām darba koordinēšanā, lēmumu pieņemšanā un krīzes komunikācijas organizēšanā pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas.

Savukārt LSM iepriekš veiktajā izvērtējumā secināts, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras izraisītās krīzes laikā nav bijis apmierinošs. Uzņemoties atbildību par Latvijas Radio Ziņu dienesta darbu šajā situācijā, Lībietis paziņojis par atkāpšanos no amata.