Latvijas Radio Ziņu dienests publicējis vēstuli sabiedrībai - tieši radio saņēma vislielāko kritiku no iedzīvotājiem, ka tas vētras laikā nenodrošināja pilnvērtīgu ziņu izplatīšanu sabiedrībai.
"Krīzes situācijās radio ir īpaša nozīme. Brīdī, kad pazūd elektrība, internets un mobilie sakari, daudziem tas kļūst par vienu no svarīgākajiem avotiem, kur uzzināt, kas notiek, ko darīt un kur meklēt palīdzību. Mēs Latvijas Radio Ziņu dienestā to labi apzināmies - tāpat kā atbildību, kas šādos brīžos gulstas uz mūsu pleciem.
Tāpēc vēlamies atvainoties ikvienam, kuru pēc aizvadītās nedēļas postošās vētras pievīlām.
Cilvēkiem, kuri savos radio aparātos ieslēdza Latvijas Radio, gaidot vairāk informācijas par notiekošo, bet to nesaņēma pietiekami ātri vai pietiekamā apjomā. Mēs varējām situācijas nopietnību novērtēt agrāk un savu darbu tai pielāgot labāk. To nenoliedzam un savu daļu atbildības par notikušo uzņemamies.
Tomēr Latvijas Radio Ziņu dienests pirms vētras, tās laikā un pēc tās strādāja un darīja savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Kolēģi apkopoja pieejamo informāciju un centās to iegūt no dienestiem, pašvaldībām un citiem uzticamiem avotiem, cik tas tobrīd bija iespējams. Latvijas Radio priekšrocība ir tā, ka ziņas ēterā skan katru stundu visu diennakti, un šo iespēju izmantojām, lai regulāri stāstītu par jaunāko, ko mums izdevās noskaidrot. Pēc vētras ziņas skanēja jau ik pusstundu, turpinājās arī ierastās ziņu programmas. Protams, šodien varam vērtēt, vai kādā brīdī bija jārīkojas citādi un vai varējām izdarīt vairāk, taču ne viss bija un ir atkarīgs tikai no ziņu biežuma - biežāki ziņu izlaidumi neatjauno elektrību un mobilos sakarus, un medijs nevar izstāstīt to, ko pats vēl nav varējis noskaidrot. Tāpēc mums šķiet svarīgi godīgi runāt gan par to, ko varējām izdarīt labāk, gan par to, ko konkrētajos apstākļos izdarīt nebija mūsu spēkos.
Mūsu ikdienas darbs ir prasīt atbildību no citiem. Kad kaut kas nav izdevies, mēs jautājam amatpersonām, kas nogāja greizi, kāpēc tas notika un ko tās darīs, lai nākamreiz būtu citādi. Būtu negodīgi šos pašus jautājumus neuzdot sev, kad kļūdījušies esam mēs paši. Taču atbildības uzņemšanās nozīmē arī godīgi izvērtēt, kas par ko ir atbildīgs un kāpēc notika tas, kas notika.
Tieši šajā jautājumā mēs nepiekrītam LSM valdes nostājai un tam, ka lielākā personiskā atbildība par vētras laikā pieļautajām kļūdām LSM komunikācijā šobrīd gulstas uz Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāju Uģi Lībieti, kurš pēc notikušā paziņojis par atkāpšanos no amata.
Mēs uzskatām, ka šāds iznākums nav taisnīgs. Uģim ir Ziņu dienesta kolektīva atbalsts un uzticība, un mēs vēlamies, lai viņš turpina vadīt dienestu. Mēs ar viņu strādājam ikdienā un uzskatām viņu par labu vadītāju. Arī vētras laikā viņš sekoja līdzi notiekošajam, nepārtraukti bija saziņā ar kolēģiem, dalījās ar informāciju un bija gatavs visos veidos iesaistīties un palīdzēt. Tika pieļautas kļūdas, bet mēs neredzam viņa rīcībā tādu bezdarbību vai nolaidību, kuras dēļ viņam būtu jāatstāj amats.
Turklāt arī pati LSM valde, vērtējot notikušo, ir atzinusi daudz plašākas problēmas - nepilnības savstarpējā saziņā un darba koordinēšanā, novēlotu un pārāk lēnu lēmumu pieņemšanu un nepieciešamību pēc skaidrākas kārtības, kā visam Latvijas Sabiedriskajam medijam rīkoties šādās situācijās. Mēs šiem secinājumiem piekrītam. Tieši tāpēc mums nav saprotams, kādēļ par kļūdām, kuras pats LSM atzīst par plašākām, tik liela atbildība šobrīd koncentrēta uz vienu cilvēku.
[...]
Ja pēc notikušā tiek vērtēts Latvijas Radio Ziņu dienesta un tā vadītāja darbs un atbildība, tad, mūsuprāt, tikpat godīgi ir jāizvērtē arī LSM valdes un galvenās redaktores darbs - gan gatavojoties iespējamajai krīzei, gan tās laikā. LSM iekšējie normatīvie akti paredz, ka rīcību nestandarta situācijās koordinē LSM galvenais redaktors, savukārt ziņu dienesti īsteno pieņemtos lēmumus. Tāpēc atbildība par sabiedriskā medija darbu nevar sākties un beigties vienā redakcijā.
Aicinām izvērtēt, vai no LSM vadības puses pirms vētras tika izdarīts viss nepieciešamais, lai tai sagatavotos, kā tika koordinēts darbs vētras laikā un vai cilvēkiem, kuriem bija jāpieņem lēmumi un jāredz kopaina, tas bija iespējams. Ja prasām atbildību, tad tā jāvērtē visos līmeņos - arī LSM augstākajā vadībā.
Nākamajā iespējamajā krīzē cilvēkam, kurš paliks bez elektrības, interneta vai mobilajiem sakariem un ieslēgs Latvijas Radio, nebūs svarīgi, kā LSM iekšienē sadalīta atbildība. Viņam būs svarīgi saņemt vajadzīgo informāciju. Tāpēc šobrīd svarīgākais ir nevis atrast vienu grēkāzi, bet panākt, lai mēs visi no notikušā būtu mācījušies un nākamreiz savu darbu izdarītu labāk.