Ašeradens par "Rail Baltica": Mums jānoņem Briškena brilles

"Jaunās vienotības" (JV) Ministru prezidenta amata kandidāts Arvils Ašeradens par transporta projekta milža "Rail Baltica" nākotni nav optimistisks.

Projekts 2030. gadā netiks pabeigts pat minimālajā iecerētajā apjomā, un par to, pēc viņa teiktā, vairs neesot šaubu. Par izmaksu problēmas mērogu Ašeradens finanšu ministra amatā esot uzzinājis, kad toreizējais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ieradies pie viņa un pateicis: "Ziniet, te kaut kas nav labi ar izmaksām. Mums vajag piecus miljardus."

Valdības iepriekšējie lēmumi bijuši balstīti pieņēmumā, ka Latvijas projekta daļa varētu izmaksāt ap 1,7 miljardiem eiro. Ašeradens apgalvoja, ka pilns jaunais aprēķins valdībai neesot iesniegts.

Viņš uzskata, ka atbildība par informācijas nesniegšanu jāuzņemas Satiksmes ministrijai un tās politiskajai vadībai. Ašeradens pieļauj, ka bijuši ministri, kuri patieso izmaksu pieaugumu noklusējuši, lai projekts varētu turpināties. "Noteikti var runāt par [bijušo satiksmes ministru Tāli] Linkaita (JKP) kungu, un es domāju, ka arī pēc tam tā informācija tika noklusēta," viņš saka. Pēc Vitenberga brīdinājuma pagājis vairāk nekā gads. Šajā laikā Finanšu ministrija esot salīdzinājusi izmaksas ar Igauniju, valdība meklējusi līdzekļus iesākto būvju stabilizēšanai, bet starptautiskajiem auditoriem pasūtīts jauns projekta izvērtējums. Ašeradens uzsver, ka Latvijas infrastruktūras vienības izmaksas nedrīkst būt lielākas kā pārējās Baltijas valstīs.

"Tagad mums jānoņem rozā brilles - es teiktu, tādas Briškena brilles - un jāsāk skatīties reālistiski, ko mēs varam dabūt gatavu," saka politiķis. Viņš pieļauj, ka izmaksas varētu samazināt, atsakoties no daļas sākotnējo ambīciju, tostarp pārskatot paredzēto vilcienu kustības ātrumu. "Es domāju, ka arī 180 kilometri stundā Baltijas dzelzceļam būtu ļoti labs risinājums."

Kad tad pasažieri varēs iekāpt vilcienā? Atbildi uz šo jautājumu Ašeradens nesola agrāk kā vēl pēc gada.