No 1. septembra Balvu slimnīcā vairs nebūs iespējams saņemt dzemdību palīdzību, kā arī tiks samazināts pediatru skaits, apstiprināja SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" valdes locekle Alīda Vāne.
Viņa atklāja, ka izmaiņas saistītas ar Veselības ministrijas (VM) sagatavoto un valdības atbalstīto reformu. Ņemot vērā, ka no nākamā gada Balvu slimnīcai vairs netiks apmaksāts diennakts ginekologs, jau pašlaik ārstniecības iestādei kļuvis grūti noturēt attiecīgās jomas speciālistus, kurus arī līdz šim motivēt strādāt pierobežā nav bijis viegli.
Līdzīga situācija ir arī pediatrijas jomā. Līdz šim slimnīca nodrošināja divus pediatrus - uzņemšanā un Bērnu nodaļā. No septembra dežūrpediatrs strādās abās nodaļās, tāpēc stacionāra pacientiem vairs nebūs viens ārstējošais ārsts, kā tas ir pašlaik, kad Bērnu nodaļā ir atsevišķs speciālists.
Vāne situāciju vērtēja kā traģisku, jo reģions, ietverot Alūksni, Gulbeni un Balvus, paliek bez dzemdību palīdzības, jo tuvākā dzemdību nodaļa ir Rēzeknes slimnīcā.
"Jo tukšāka paliek pierobeža, jo vieglāk tajā ienākt," sacīja slimnīcas vadības pārstāve.
Slimnīcai neesot arī pilnas skaidrības par darbu no nākamā gada. Vāne sacīja, ka visu laiku it kā notiek diskusijas un VM sakot, ka neko nesamazina, taču vienlaikus tiek ziņots par konkrētu speciālistu neapmaksāšanu no valsts puses.
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Balvu un Gulbenes apvienības" apgrozījums 2024. gadā ir bijis 9 195 859 eiro, bet peļņa 561 085 eiro. Dati par šo gadu vēl nav pieejami.
Uzņēmuma patiesais labuma guvējs caur SIA "Medicīnas sabiedrību vadība", kurai pieder 57,66% kapitāldaļu, ir apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis. 29,21% kapitāldaļu pieder Balvu novada pašvaldībai, bet 13,13% - Gulbenes novada pašvaldībai.
Jau ziņots, ka slimnīcu tīkla reformas gaitā paredzēts līdz 2029. gadam pāriet no pašreizējiem pieciem slimnīcu līmeņiem uz trim - daudzprofilu, reģionālajām un lokālajām slimnīcām. Sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus plānots koncentrēt slimnīcās ar atbilstošu kapacitāti, vienlaikus saglabājot pamatpakalpojumu pieejamību iespējami tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.
Daudzprofilu slimnīcu līmenī iekļauta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.
Reģionālo slimnīcu līmenī iekļauta Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.
Savukārt lokālo slimnīcu līmenī iekļauta Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca un Bauskas slimnīca.
Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, terapija un hronisku pacientu ārstēšana.
Reģionālās slimnīcas papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tostarp biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus.
Daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos profilos - neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos, kuros nepieciešama lielāka kapacitāte un speciālistu pieejamība.
Atsevišķām lokālajām slimnīcām noteikti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un pakalpojumu pieejamību.
Īpaši nosacījumi paredzēti Austrumu pierobežas slimnīcām, ņemot vērā nacionālās drošības un reģionālās pieejamības aspektus. Izvērtētas arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iespējas pacientus savlaicīgi nogādāt līdz tuvākajai atbilstošajai slimnīcai, tostarp Tukuma slimnīcai, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai un Alūksnes slimnīcai.