Inese Supe: Es domāju, ka televīzijā nomiršu

Televīzijas personība Inese Supe intervijā “Nra.lv TV sarunas” atzīst, ka onkoloģija ir bijusi viņas līdzgaitniece visu laiku. “Omīte un mana māsa nomira no vēža. Tagad slimoju arī es. Man pašai šis viss ceļš sākās 2023. gada septembrī. Bet godīgi, jau daudz ātrāk, jo redzēju, ka man ar krūti kaut kas nav labi. Bet ir jāstrādā, nav laika, aizmirstas,” saka Inese

I. Supe teic, ka viņai ir paveicies ar ģimenes ārsti.

“Viņa mani apčamdīja un uzreiz pateica, ka man ir, visticamāk, ir ļaundabīgs audzējs Un uzreiz arī sāka stāstīt, ka cilvēki tagad no tā izārstējas, ka viss būs kārtībā, kaut arī būs neērtības. Es sapratu, ka arī viņa savā privātajā dzīvē ir gājusi kam tādam cauri,” saka Inese Supe.

Inese savu onkoloģiju pirmajā gadā uztvērusi kā gripu. Bija sev iestāstījusi, ka tas nav nekas nopietns, ka to var izārstēt.

“Man tajā pašā laikā gribējās dalīties ar sabiedrību - lai nebaidās no onkoloģijas. Pēc pirmās ķīmijterapijas tiku atbalsta grupā. Tur bija vēl kādas 100 meitenes. Tur varēja ierakstīt par savām problēmām un saņemt padomus. Man, piemēram, atrodoties darbā, kreisajai rokai pazuda vēna un roka savilkās. Pirmā atbilde “Google”, ko ieraudzīju, meklējot informāciju, bija - tas ir trombs. Nodomāju: “Es tagad televīzijā montāžā nomiršu...” Kad ierakstīju savus simptomus atbalsta grupas čatā, meitenes, kurām arī bija bijusi tāda pieredze, ierakstīja: “Ā, tev vēna sadega...” Tagad man šāda grupa ir pašai - ar fantastiskām meitenēm. Ir viena, kurai ir 4. stadija, viņai ir metastāzes galvā, plaušās. Pirms gada šķita, ka viss ir ļoti slikti. Bet tagad “Facebook” skatos, ka viņa ir Spānijā, tad vēl kaut kur. Pēc ārstēšanās Stradiņu slimnīcā viņa koncertos dejo. Cits varbūt būtu nolaidis rokas.

Vēlos, lai visi onkoloģijas pacientiem ir griba dzīvot un lai viņiem ir sajūta, ka valsts palīdz un ka valsts ir ieinteresēta, lai viņi dzīvo. Tad statistikas rādītāji būtu pavisam citādi,” uzskata Inese Supe.