"Rail Baltica" lietā šogad gaidāmi pirmie aizdomās turamie

Šogad varētu būt zināmas personas ar tiesībām uz aizstāvību kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanu, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Meisters norādīja, ka kriminālprocess ir pārņemts izmeklēšanā Ģenerālprokuratūrā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).

Prokurors ar šo apjomīgo lietu iepazīstas, un tuvākajā laikā Meisters sagaidot viņa redzējumu par veicamajām darbībām, vai prokuratūrai ir pamats kādam noteikt statusu "persona, pret kuru sākts kriminālprocess", un līdz ar to arī piešķirt tiesības uz aizstāvību, vai arī nepieciešams veikt vēl kādus izmeklēšanas un operatīvās darbības pasākumus.

"Pilnīgi noteikti šogad līdz šādam rezultātam (personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību) mums ir jānonāk. Diez vai mēs šogad pabeigsim izmeklēšanas stadiju, bet līdz procesuāliem statusiem pilnīgi noteikti mēs nonāksim. Tas būs prokurora izvērtējums, kādi ir pierādījumi un kas vēl ir nepieciešams. Ja šāds statuss būs, tad šī gada laikā mums līdz tam būtu jānonāk," piebilda Meisters.

Jau ziņots, ka 2024. gada decembrī, noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess sākotnēji tika nodots izmeklēšanai KNAB.

Kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību. 2025. gada sākumā toreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas Televīzijā atklāja, ka lietā tiek vērtētas arī politiķu darbības.

Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.