Baznīcas organizācija sākusi vērtēt lietu par iespējamu mācītāja seksuālu uzmākšanos

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca pasaulē (LELBP) sākusi vērtēt, bet nav noteikusi konkrētu beigu termiņu tam, cik ilgi tā vērtēs pret mācītāju Rolandu Eimani izvirzītās apsūdzības seksuālajā vardarbībā, aģentūrai LETA atklāja LELBP Virsvaldes preses sekretārs Guntis Bukalders.

Divas sievietes portālam "Delfi" apgalvojušas, ka bērnībā un pusaudžu gados piedzīvojušas seksuālu izmantošanu no luterāņu garīdznieka, 1968. gadā dzimušā Eimaņa puses, turpretim mācītājs uzstāj, ka nevienu nav izmantojis un pavedinājis.

Bukalders sacīja, ka Eimaņa un viņa kalpošanas izvērtēšanai no baznīcas puses šobrīd nav noteikts konkrēts beigu termiņš. Tuvākajā laikā paredzētas tikšanās un sarunas ar draudzēm, kurās viņš ir kalpojis vai pašlaik kalpo.

Bukalders arī uzsvēra, ka Eimanis ir apliecinājis gatavību sadarboties izvērtēšanas procesā. Aizgājis viņš no baznīcas neesot.

"Pašlaik konsultējamies ar juristiem un plānojam konsultācijas arī ar citu baznīcu pārstāvjiem par šādu situāciju izvērtēšanas praksi un iespējamo rīcību," sacīja Bukalders. Tāpat baznīca esot gatava uzklausīt un būt komunikācijā arī ar personām, kuras ir publiski paudušas apsūdzības pret Eimani.

"Ceram, ka būtiski lielāka skaidrība par turpmāko procesu un iespējamiem lēmumiem varētu rasties tuvāko mēnešu laikā, tomēr šobrīd būtu pāragri nosaukt konkrētu termiņu," pauda LELBP pārstāvis.

Eimanis laikā, par kuru viņš no divu sieviešu puses tiek apsūdzēts seksuālajā vardarbībā, bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītājs. LELB Sabiedrisko attiecību komisijas vadītājs Kaspars Upītis aģentūrai LETA uzsvēra, ka baznīca šādas iespējamās Eimaņa darbības atzīst ne tikai par nelikumīgām, bet arī morāli nosodāmām Dieva priekšā bez noilguma termiņa.

Ja rakstā aprakstītie fakti atbilst patiesībai, tad LELB vadība pauž nožēlu par notikušo un rakstā minētajām sievietēm un, iespējams, vēl kādiem cietušajiem nodarīto kaitējumu, norāda Upītis.

Vienlaikus viņš uzsver, ka LELB pret jebkāda veida seksuālu vardarbību, uzmākšanos, personas cieņas aizskaršanu vai varas stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir un būs nulles tolerance.

Lai ikvienam būtu droša un vienkārša iespēja informēt LELB vadību par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem un ētikas pārkāpumiem tuvākajā laikā plānots izveidot neatkarīgu komisiju, kas izvērtē iespējamo nodarījumu raksturu un atbilstību garīdznieku kalpošanas noteikumiem un morālajiem standartiem Svēto Rakstu gaismā, sola Upītis.

Viņš arī norāda, ka jau šobrīd pēc visas pieejamās informācijas apkopošanas tiks lemts par nepieciešamību uzsākt neatkarīgu pārbaudi saistībā ar iespējamajiem bijušā mācītāja Eimaņa nodarījumiem.

Baznīca uzskata, ka atsevišķos gadījumos neatkarīga apstākļu noskaidrošana var būt nepieciešama arī tad, ja tiesībsargājošās iestādes noilguma dēļ atsaka uzsākt kriminālprocesu. "Šāda pieeja palīdz noskaidrot faktus un sniegt taisnīgu izvērtējumu iespējamajiem cietušajiem, vienlaikus aizsargājot arī to personu reputāciju, pret kurām izteikti pārmetumi," saka Upītis un piebilst, ka tā var arī palīdzēt novērst situācijas, kurās nepārbaudīta informācija nepamatoti ietekmē Baznīcas un tās kalpotāju reputāciju.

LELB tic, ka patiesība ir būtisks priekšnoteikums taisnīgumam, izlīgumam un uzticības atjaunošanai. Tādēļ LELB ir ieinteresēta godprātīgā un objektīvā faktu noskaidrošanā, kas ļautu gan sadzirdēt iespējami cietušo balsis, gan sniegt skaidrību sabiedrībai, stiprinātu uzticēšanos un veidotu drošāku vidi nākotnē, uzsver Upītis.

Iepriekšējā LELB paziņojumā bija arī norādīts, ka pirmā informācija baznīcas vadībai saistībā ar Eimani tika sūtīta elektroniskajā pastā pirms gada. Kā aģentūrai LETA norādīja LELB arhibīskaps Rinalds Grants, pēc "Delfi" raksta autores e-pasta LELB pārliecinājās, ka nedaudz vairāk kā pirms gada no potenciālās cietušās šāda informācija bija ienākusi, kura diemžēl netika pamanīta, jo bija sūtīta nevis uz oficiālo, bet uz tā brīža arhibīskapa Jāņa Vanaga personīgo adresi, kurā viņš reti ieskatās.

"Delfi" aprakstītie notikumi norisinājušies 2000. gadu sākumā, kad sievietes bijušas nepilngadīgas un iesaistījušās draudzes dzīvē Baldonē. Sievietes apgalvo, ka Eimanis pakāpeniski izveidojis ar viņām uzticības attiecības un vēlāk iesaistījis seksuāla rakstura darbībās, kas vairākkārt notikušas mācītāja mājās.

Viena no sievietēm, jau būdama pieaugusi, par notikušo vērsusies Valsts policijā, kas atteikusi kriminālprocesa sākšanu, pamatojoties uz noilgumu, jo iespējamās darbības kvalificētas pēc tobrīd spēkā esošā Krimināllikuma 161. panta kā nepilngadīgā "labprātīga" iesaistīšana seksuālās darbībās. Šādam nodarījumam līdz 2006. gadam bija piecu gadu noilgums. Prokurore Baiba Balode uzsver, ka vēlāk pieņemtu stingrāku normu atpakaļejoša piemērošana nav pieļaujama.

Iespējamā cietusī atzīst, ka tikai pēdējos gados terapijā apzinājusies pieredzētā raksturu. Viņa nav pārsūdzējusi policijas atteikumu, bet apsver iespēju vērsties iestādē atkārtoti.

Sievietes citastarp norāda, ka Eimanis bieži lietojis marihuānu. Viņas portālam paudušas pārliecību, ka Valsts policijas savulaik publiskotajās fotogrāfijās par Baldonē atklātu marihuānas audzēšanu redzama Eimaņa siltumnīca.

Kā "Delfi" noskaidroja prokuratūrā, lietā par narkotisko vielu glabāšanu Baldonē 2018. gadā kāda 1968. gadā dzimusi persona notiesāta nosacīti uz 3,5 gadiem. Bijušais Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags apstiprināja, ka zinājis par Eimaņa marihuānas lietošanu it kā veselības stāvokļa dēļ un saņēmis ziņas par morāla rakstura pārkāpumiem.

Vēlāk Eimanis pievienojies LELBP, kuras arhibīskaps Kārlis Žols "Delfi" skaidrojis, ka Eimaņa uzņemšanas brīdī viņa sodāmība nebija reģistrā redzama. Viņš sola ierosināt padziļinātu iekšējo izmeklēšanu par Eimaņa uzņemšanu.

Eimanis "Delfi" rakstiski paziņojis, ka "nevienu nav izmantojis un pavedinājis", bet uz citiem jautājumiem pēc būtības nav atbildējis.