Eksperte brīdina par insulta vai infarkta risku, ievērojot "lētāko zāļu principu"

Pašreizējā kompensējamo zāļu izsniegšanas kārtība, kas balstās "lētāko zāļu principā", sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā var palielināt veselības riskus, uzskata kardioloģe Iveta Mintāle.

Viņa norāda, ka, mainoties zāļu cenām, pacientiem aptiekā ierasto medikamentu vietā var tikt izsniegts cits - attiecīgajā brīdī lētākais pieejamais analogs. Speciāliste vērtē, šāda kārtība īpaši būtiski ietekmē pacientus, kuri lieto zāles hipertensijas vai paaugstināta holesterīna ārstēšanai.

Mintāle uzsver, ka pacientiem, kuri gadiem lietojuši konkrētus medikamentus un sasnieguši stabilus ārstēšanas rezultātus, zāļu nomaiņa var radīt asinsspiediena svārstības, holesterīna rādītāju pasliktināšanos un trauksmi par terapijas efektivitāti. Ārste brīdina, ka šādas izmaiņas nav tikai pašsajūtas jautājums, bet var būt saistītas arī ar paaugstinātu insulta vai infarkta risku.

Kardioloģe skaidro, ka līdzestība ārstēšanai nav tikai pacienta paklausīga ārsta norādījumu izpilde. Tās pamatā jābūt pacienta izpratnei par ārstēšanu un pārliecībai, ka konkrētā terapija viņam palīdz. Bieža medikamentu maiņa, pēc Mintāles teiktā, šo uzticēšanos grauj, jo pacientam rodas šaubas par jauno zāļu efektivitāti un iespējamām blaknēm.

Ārste arī norāda uz praktiskiem riskiem, kad pacienti zāļu maiņas dēļ apjūk un kļūdaini lieto divus vienas grupas preparātus vai pārtrauc lietot citus nepieciešamos medikamentus. Šādas kļūdas var novest gan pie ārstēšanas neveiksmes, gan bīstamām blaknēm.

Mintāle nepiekrīt apgalvojumam, ka visi medikamenti ar vienu aktīvo vielu praksē būtu vienādi. Viņa uzsver, ka var atšķirties zāļu palīgvielas, uzsūkšanās ātrums un ražošanas kvalitāte, bet vienādu ilgtermiņa efektu varot apliecināt tikai pētījumi.

Kardioloģe arī vērš uzmanību uz tā dēvēto vienas tabletes stratēģiju, kad vairākas veselības problēmas iespējams ārstēt ar vienu kombinētu medikamentu. Viņas ieskatā lētāko zāļu principa dēļ šādas terapijas iespējas pacientiem kļūst grūtāk pieejamas, jo lētākajā cenā parasti ir atsevišķi preparāti, nevis kombinētas zāles.

Mintāle kritizē arī to, ka ārstam jāuzņemas atbildība par pacienta ārstēšanas rezultātu, lai gan zāļu izvēli būtiski ierobežo kompensācijas sistēmas nosacījumi. Mintāle norāda, ka ārsts uzņemas atbildību par pacienta ārstēšanas rezultātu, lai gan zāļu izvēli faktiski nosaka kompensācijas sistēmas nosacījumi. "Šobrīd manus pacientus ārstē Veselības ministrijas (VM) ierēdņi. Bet atbildība tiek prasīta no manis," pauž ārste.

Viņas ieskatā, ārstam jābūt iespējai individuāli izvērtēt pacienta blakusslimības, riskus un iepriekšējo ārstēšanas pieredzi, nevis vadīties tikai pēc zemākās cenas. Patlaban, ja ārsts receptē ieraksta zāļu aktīvo vielu, aptiekāram jāizsniedz lētākais analogs, bet pacientam nav iespējas piemaksāt starpību par sev ierasto medikamentu.

Mintāle norāda, ka, lai saņemtu konkrētu medikamentu, pacientam jādodas atpakaļ pie ārsta pēc jaunas receptes, taču rinda pie speciālista var būt pat pusgadu gara. Tas radot papildu birokrātisku slogu, patērē medicīnas personāla laiku un grauj pacienta uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai.

Pēc kardioloģes domām, sistēma būtu jāmaina tā, lai valsts joprojām kompensētu lētāko zāļu summu, bet pacientam būtu tiesības izvēlēties citu tās pašas grupas medikamentu, pašam piemaksājot starpību. Viņa uzskata, ka šāds risinājums neprasītu papildu līdzekļus no valsts budžeta, bet varētu uzlabot pacientu drošību, līdzestību un uzticēšanos ārstēšanai.

Kā vēstīts, jautājums par kompensējamo zāļu izvēles iespējām aktualizējās, kad pērn maijā 24 ārstu un pacientu nevalstiskās organizācijas nosūtīja kopīgu vēstuli VM un Nacionālā veselības dienesta amatpersonām, lūdzot pilnveidot sistēmu. Organizācijas aicināja nodrošināt pacientiem iespēju izvēlēties atbilstošākas zāles un medicīniskās ierīces, ja pacients pats sedz cenas starpību.

Organizācijas rosina papildināt Ministru kabineta noteikumus par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, paredzot, ka gadījumā, ja ārsts izrakstījis kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces ar vispārīgo nosaukumu, pacients varētu izvēlēties konkrētas zāles vai medicīnisko ierīci, no saviem līdzekļiem nodrošinot starpību starp aptiekas cenu un kompensācijas summu.

Iecerēts, ka aptiekai šādā gadījumā būtu pienākums informēt pacientu par lētākajām kompensējamām zālēm vai medicīniskajām ierīcēm, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un lietošanas veidam, kā arī par pacienta tiesību izmantošanas iespējām un nosacījumiem.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidrojusi, ka jau šobrīd ārstam ir tiesības izrakstīt pacientam konkrētu zāļu nosaukumu, un pacientam ir iespēja saņemt piemērotāko medikamentu. Noteikumi jau šobrīd paredz, ka ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, ir tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, izrakstot piemērotāko medikamentu.

Aktīvā viela kompensējamajiem medikamentiem receptē tiek izrakstīta no 2020. gada 1. aprīļa. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad receptē ir izrakstīts medikaments no kompensējamo zāļu saraksta (KZS), receptē norādot zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN), tad aptiekā ir pienākums pacientam izsniegt references jeb zemākās cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu.

Rezultātā pacients nepārmaksā, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji ir vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu, norādījusi Kaupere. Ja KZS ir divas vai vairākas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko kompensācijas bāzes cenu, aptiekas pienākums ir obligāti savos krājumos turēt tās visas.

Tādējādi pacientam ir iespēja izvēlēties kādu no visām lētākajām līdzvērtīgas efektivitātes zālēm, kas iekļautas KZS. Savukārt, ja ir ārstniecisks pamatojums, ārsts receptē var norādīt arī konkrētu zāļu nosaukumu.