"Latvijas valdība bijusi ļoti lēna un nolaidīga". Britu drošības eksperts kritizē Latvijā notiekošo 10 gadu garumā
"Sabiedrības kritika saistībā ar dronu incidentiem Latvijā ir pilnībā saprotama, un politiskā līmenī ilgstoši ir vērojama neizdarība, kas ir jālabo," intervijā Latvijas Radio teica bijušais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā un drošības jautājumu eksperts, pasniedzējs Glens Grants.
Glens Grants, runājot ar žurnālistu Rihardu Plūmi, atzīst, ka Latvijas valdības krišana bijusi pamatota. "Valdība ir bijusi ļoti lēna, lai faktiski aktivizētos. Un nolaidīga, faktiski ne tikai kaut ko darot Latvijas sistēmas ietvaros, bet patiesībā nolaidīga, neņemot vērā padomus tad, kad daudzi cilvēki padomus piedāvāja, lai saprastu, kā attīstīt sistēmu," pārliecināts ir eksperts.
"Latvijā ir daudzslāņu problēma. Tas būtībā ir nolaidības simptoms, būtībā jau vairāk nekā desmit gadus kopš kara sākuma Krimā," kritiku pauž Glens Grants un piebilst par zemessardzes līmeni. "Ja mēs būtu nopietni, tad zemessardze pienācīgi trenētos. Bet tā nav. Mēs sagaidītu, ka viņi ierodas vismaz vienu vakaru nedēļā, vienu nedēļas nogali mēnesī. Mēs palielinātu zemessardzes treniņu dienu skaitu līdz 50 dienām gadā, varbūt pat 60. Bet mēs to neesam izdarījuši. Tāpēc mēs joprojām to neuztveram nopietni."
Latgales dronu incidents bija pēdējais piliens saistībā ar uzticību agrākajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P). "Nevarēju nereaģēt, ja solījumi netiek pildīti," teica Siliņa savā uzrunā 14. maijā.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto "Jauno vienotību" un "Progresīvajiem" samilza 10. maija vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Evika Siliņa paziņoja par savu atkāpšanos ceturtdien, dienu pēc tam, kad viņas kreisi noskaņotie koalīcijas partneri "Progresīvie" atsauca savu atbalstu pēc viņas lēmuma atlaist aizsardzības ministru Andri Sprūdu, "Progresīvo" biedru. "Progresīvo" rīcība atstāja Siliņu, kura vada centriski labējo partiju "Jaunā vienotība", bez valdošo balsu vairākuma.
