Kara mediķe Cīrule par potenciālo apdraudējumu Latvijā: mēs neesam gatavi

© Kaspars Krafts/MN

Bezpilota lidaparātu ielidošana Latvijas teritorijā diemžēl vairs nav retums. Pagājušajā nedēļā vien Latgales pusē bija divi gaisa telpas apdraudējuma gadījumi.

Turklāt 7. maijā divi droni nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

Portālam "lvportals.lv" kara mediķe Sarmīte Cīrule pauž bažas, ka Latvija nav īsti gatava krīzes situācijām.

"Mani ļoti satrauc tas, kas notiek Latvijā. Mēs atrodamies blakus Krievijai un Baltkrievijai, mēs esam NATO ārējā robeža. [..] mani satrauc, vai vientuļie pensionāri un citi cilvēki, kuriem ir kādi izaicinājumi - garīgi vai fiziski -, ir informēti par to, kas jādara, kad pastāv apdraudējums (ne tikai militārais). Vai atbildīgie dienesti ir viņus apsekojuši, runājuši ar viņiem, skaidrojuši? Jāsaprot, ka daudzi vecāka gadagājuma cilvēki izmanto “podziņu” telefonus, bet, piemēram, iestājoties karam, telekomunikācijas būs viens no pirmajiem mērķiem. Vai ir skaidrs, kā mēs viņus sasniegsim?" retoriski vaicā S. Cīrule.

Viņa uzskata, ka šie mazie brīdinājumi [šūnu apraides ziņojumi] mums dod laiku.

"Ir tikai pieņēmumi un ekspertu viedokļi, tomēr neviens nezina, kas Putinam var ienākt prātā rīt vai parīt. [..] Mēs neesam gatavi. Man šķiet, ka cilvēki to redz. Savukārt atrunas pēc tam vairs nepalīdz, jo zūd uzticība."

Viņa uzskata, ka katram no mums ir jābūt vismaz elementārām zināšanām, kas ir noderīgas krīzes situācijās, piemēram, par pirmās palīdzības sniegšanu, par to, kā apturēt asiņošanu.

"Tomēr visa atbildība ir ne tikai valstij. Arī mums pašiem jāpadomā, ko labu varam izdarīt sev, valstij vai vismaz kaimiņam. Piemēram, parūpēties, lai pagrabs būtu labā stāvoklī, padomāt par krājumiem (sagādāt ūdeni vismaz nedēļai, ēdienu, kas nav īpaši jāgatavo, gaismas avotus, kas darbojas bez elektrības)," uzsver S. Cīrule.