"Bolt": protesta organizētāji vajā taksistus, kuri tajā dienā izvēlējās strādāt
Kopbraukšanas platforma "Bolt" patlaban izvērtē vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs par taksometru vadītāju protesta organizatoru izteiktiem draudiem partneršoferiem, kuri nevēlējās iesaistīties protesta akcijās, kā arī par personas datu nopludināšanu, aģentūru LETA informēja "Bolt" kopbraukšanas biznesa vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.
"Bolt" rīcībā ir partneršoferu sniegta informācija par taksometru vadītāju protesta organizatoru izteiktiem draudiem ikvienam, kurš nevēlējās iesaistīties protesta akcijās.
"Bolt" uzsver, ka nav vērsies ne pret vienu platformas partneri par viņa dalību taksometru protestā, kas notika pirmdien, 20. aprīlī, un ciena šoferu izvēli. Tomēr "Bolt" rīcībā ir informācija par mērķtiecīgu to šoferu vajāšanu, kuri protesta dienā izvēlējās strādāt.
"Bolt" informē, ka protesta organizatori veido "melnos sarakstus" ar šoferu vārdiem, uzvārdiem un automašīnu numuriem. Šie saraksti tiek publicēti slēgtās protesta grupās, publiski kauninot un personiski apvainojot cilvēkus, kuri vēlējās strādāt.
"Bolt" norāda, ka izteiktos draudus vairākiem šoferiem apliecina "Bolt" partneršoferu iesūtītā informācija un ekrānuzņēmumi no šoferu čatiem "WhatsApp" un citās saziņas platformās.
Kā norāda "Bolt", piemēram, ar draudiem no protesta organizatoriem saskārās uzņēmums "OkoRide", kas nodrošina pārvadājumus "Bolt" platformā Rīgā, uztur savu elektroauto parku un nodarbina vairāk nekā 100 šoferus. "OkoRide" vadītājs Uldis Tēraudkalns norāda, ka uzņēmums iestājas par cilvēku tiesībām paust viedokli un protestēt, bet tajā pašā laikā uzņēmums ir par cilvēku tiesībām strādāt un pelnīt iztiku.
"Tieši šī iemesla dēļ "OkoRide" atļāva saviem darbiniekiem brīvi izvēlēties, vai šajā dienā strādāt vai nestrādāt. Mēs kā uzņēmums nepiedalījamies protestā, jo neesam biedri nevienā organizācijā, kas šo pasākumu organizēja, nepazīstam organizatorus un līdz galam arī nesapratām, par ko vai pret ko tiek protestēts un ko ar to iecerēts panākt," viņš skaidro.
Viņš, runājot par draudiem uzņēmumam un darbiniekiem, norāda, ka līdz šim saņemti tikai netieši un nekonkrēti draudīgi izteikumi dažādās tīmekļa vietnēs pirms un pēc protesta dienas. "Tādēļ, saprotot, ka emocijas ir sakāpinātas, nav bijis pamata vērsties pie policijas, bet esam gatavi to darīt nepieciešamības gadījumā," viņš piebilda.
"Bolt" arī norāda, ka protesta rīkotāju materiālos tika minēti vairāki lieli un atpazīstami taksometru uzņēmumi, taču realitātē tie protestā nepiedalījās.
Taksometru uzņēmuma "X Taxi" vadītājs norāda, ka uzņēmums iestājas par konstruktīvu un racionālu dialogu starp nozares dalībniekiem un Satiksmes ministriju (SM), un šāds dialogs patlaban notiek. Vienlaikus viņš uzsver, ka uzņēmums nav devis piekrišanu "X Taxi" zīmola izmantošanai protestētāju izveidotajā mājaslapā.
Bezerra-Kjerulfa uzsver, ka "Bolt" partneru drošība ir platformas prioritāte, tādēļ saņemtā informācija tiek uztverta nopietni. Vienlaikus viņa piebilst, ka "Bolt" ciena partneršoferu izvēli paust savu viedokli, un dalība protestā nav bijis iemesls kādam ierobežot piekļuvi platformai.
Jau ziņots, ka Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī pirmdien, 20. aprīlī, vairāki simti taksometru vadītāju protestēja pret "Bolt" īstenoto politiku un monopolstāvokli Latvijā.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) platformā "X" norādīja, ka pagājušajā nedēļā viņš iesniedza konkrētus priekšlikumus taksometru jomas sakārtošanai, pie kuriem SM strādā pēdējo pusgadu. Priekšlikumi ietver visiem pieejamākus taksometru pakalpojumus, vienotu licencēšanas sistēmu vienā iestādē un vienu licenci darbībai visā Latvijā, no kā iegūtu arī pašvaldības.
Tāpat priekšlikumi ietver skaidrus un vienotus noteikumus visā valstī, mazāku birokrātisku slogu un izmaksas pārvadātājiem, vienotu informācijas un datu sistēmu, potenciāli jaunu uzņēmēju ienākšanu tirgū, kā arī regulējumu digitālajām platformām, tostarp komisijas griestus 15% apmērā, atzīmē Švinka.
Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova norādīja, ka nozares pārstāvošās asociācijas apmierina priekšlikums par komisijas griestu noteikšanu 15% apmērā. "Realitātē gribētos vairāk, bet šie 15% ir liela piekāpšanās, jo patlaban komisijas maksas veido 30,1%," norādīja Petrova.
Asociācijas ir nosūtījušas ultimātu gan valdībai, gan "Bolt".
