Degvielas cenu kāpuma dēļ daļa Latvijas iedzīvotāju mazāk brauc ar auto

Latvijā degvielas cenu kāpuma dēļ 23% iedzīvotāju ir samazinājuši braukšanu ar personīgo automašīnu.

Būtiskas uzvedības pārmaiņas sabiedrībā pagaidām nav vērojamas, atzīmē bankā. Kopumā 51% respondentu norādījuši, ka viņu paradumi nav mainījušies, savukārt 7% ir sākuši veidot papildu degvielas uzkrājumus.

Aptauja atklāj, ka vīrieši biežāk nekā sievietes sākuši taupīt, samazinot braukšanas apmērus - attiecīgi 27% un 20%. Atšķirības vērojamas arī dažādās vecuma grupās, tostarp iedzīvotāji 30-39 gadu vecumā biežāk samazinājuši braukšanu (29%).

Tikmēr 40-49 gadu vecumā dominē stabilitāte - 56% šīs grupas pārstāvju nav mainījuši paradumus.

Reģionāli visizteiktākā uzvedības maiņa novērojama Latgalē, kur 31% iedzīvotāju norādījuši, ka brauc mazāk ar personīgo automašīnu, - tas ir augstākais rādītājs valstī. Savukārt Rīgā un Kurzemē braukšanas samazināšana ir retāka - ap 20%.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, ka šobrīd notiekošais Hormuza šaurumā vairs netiek uztverts kā īslaicīgs naftas tirgus šoks. Konflikts Tuvajos Austrumos tiek vērtēts kā daudz plašāks risks, kas vienlaikus ietekmē degvielas cenas, inflāciju, energoresursu pieejamību un arī ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos vai pat stagflācijas varbūtību Eiropā.

Naftas tirgos tas jau atspoguļojas - "Brent" cena pēdējās dienās turas virs 100 ASV dolāriem par barelu, un tirgus arvien vairāk ieceno scenāriju, kur pie ilgākiem traucējumiem cenas var kāpt vēl augstāk, informē ekonomists.

Pēc Purgaiļa teiktā, ja enerģijas cenu kāpums arvien vairāk ietekmēs inflāciju eirozonā, Eiropas Centrālā banka var būt spiesta rīkoties - ja degvielas sadārdzinājuma dēļ tiks celtas arī citas cenas un algas, tad var sekot stingrāka monetārā politika.

Viņš norāda, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pat salīdzinoši mērenā scenārijā jau ir pasliktinājusi izaugsmes prognozes un paaugstinājusi inflācijas gaidas enerģijas tirgus traucējumu dēļ. Eirozonas izaugsme 2026. gadā tiek lēsta ap 0,8%, un ilgāki satricinājumi enerģijas tirgos varētu to vēl vairāk bremzēt, vienlaikus palielinot inflāciju. Purgailis skaidro, ka tas iezīmē klasisku scenāriju ar lēnāku izaugsmi un augstāku inflāciju jeb stagflācijas risku, kas tuvākajā laikā var kļūt par vienu no galvenajiem sarežģījumiem Eiropas ekonomikā.