Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs (“Apvienotais saraksts”) Raimonds Bergmanis TV24 diskusijā “Kārtības rullis” pauda viedokli, ka šūnu apraide pirmdien Latvijā ielidojušā drona gadījumā nenostrādāja, kas ir slikti, bet, viņaprāt, ir jāsāk ar parasto stāstu – mobilo aplikāciju 112, kurā ir atzīmētas visas patvertnes.
R. Bergmanis arī teica, ka neviens mūs nemāca, kā rīkoties un ko darīt, kad mēs braucam uz Ukrainu, bet mēs ielādējam telefonā šo aplikāciju, un braucot vilcienā, vismaz trīs četras reizes naktī atskan brīdinājums ar visu signālu, ka tajā un tajā rajonā ir bīstamība, un tad pēc kāda laika viss ir atcelts un viss ir mierā.
Tāpat R. Bergmanis uzskata, ka Ukrainā šobrīd liela daļa cilvēku iet bojā tāpēc, ka nāk paziņojumi, bet viņi ir noguruši un neiet uz patvertnēm. Arī Igaunijā darbojas šūnu apraide, un tā tiešām spēj lokalizēt, un paziņojumu saņem, piemēram, 300 cilvēku. Šūnu apraide un akustiskās sirēnas ir gan Ukrainā, gan Izraēlā.
Pastāv arī jautājums, vai ir nepieciešams dalīties ar tik sensitīvu informāciju. R. Bergmanis uzskata, ka pašvaldību vadītājiem un izpilddirektoriem tagad ir pielaide valsts noslēpumam un tagad var.
R. Bergmanis ir pārliecināts, ka šūnu apraide Latvijā ir vajadzīga, tikai jāvienojas ar visu sabiedrību, vai nu mēs laižam šīs ziņas, tās būs daudz un regulāri, vai mēs sakām, ka mums nevajag, jo tās var traucēt.
“Tā ir milzīga izšķiršanās, jo, ja tas drons lido gar mūsu robežu kilometra attālumā un to ietekmē elektroniskā karadarbība, tas ielidos, un ir jābūt gataviem. Bet iespējams, ka droni lidos katru nakti. Tad mēs slēdzam iekšā šūnu apraidi vai neslēdzam, tā ir mūsu izšķiršanās. Bet cilvēki to uztver dažādi, un viens kungs pat sāka vākt parakstus, kāpēc viņam septiņos no rīta atnāca īsziņa par laika apstākļiem. Bet, ja tajos laika apstākļos būtu gājis bojā kāds viņa radinieks, tad viņš, iespējams, būtu savādāk uz to skatījies,” sacīja R. Bergmanis.