Aivars Strakšas: “airBaltic” biznesa modelī ir ļoti smaga kļūda; cilvēkiem ir pamatotas bažas par shēmošanu
Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic”’ atkal nonākusi mīnusos un apturējusi akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, kas tika uzskatīts kā variants finansējuma piesaistei. Kāda ir mūsu aviācijas nākotne, ko darīt ar “airBaltic,” eksperti sprieda diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Pastāv divi pretēji viedokļi – uzņēmumam jātiek vaļā no lidmašīnu nomas biznesa, bet bez lidmašīnām investoru interese būs vēl niecīgāka.
Ekonomists Aivars Strakšas vērsa uzmanību uz faktu, ka, lai kaut kur aizlidotu, kompānijai “airBaltic” pietiktu ar 35 lidmašīnām. Visas pārējās lidmašīnas ir nomā un strādā uz citām kompānijām. Viņaprāt, ar šādu nomas biznesu var nodarboties tikai tad, ja ir ļoti lēti kredītresursi, citādi tas ir idiotisms. Pēc ekonomista sacītā, pirmais jautājums ir, kā bez īpašām soda sankcijām tikt vaļā no 49 lidmašīnām, “jo, ja skatāmies pa gadiem, jo vairāk lidmašīnu, jo lielāki zaudējumi, tāpēc ka finanšu izmaksas ir anormālas”.
Pēc A. Strakšas teiktā, pilnīgi neskaidrs ir mehānisms, ka “airBaltic” nopērk lidmašīnas un pēc tam pārdod atpakaļ līzinga kompānijām, kas atrodas, piemēram, Kaimanu salās. Šis process ir necaurspīdīgs, un cilvēkiem ir pamatotas bažas par shēmošanu. Vai tā ir shēmošana vai nav, to mēs nezinām.
Ja skatāmies uz ieņēmumiem uz vienu pasažierkilometru, “airBaltic” ieņēmumi ir gandrīz divas reizes lielāki nekā “Wizzair” vai “Ryanair”, taču šīm abām kompānijām ir zemākas izmaksas. Tas liecina par to, ka biznesa modelī, kas patlaban ir izveidojies, kaut kur ir ļoti smaga kļūda, kur nauda tiek “izmesta ārā”, secināja A. Strakšas.
Ja skatās uz darbaspēku, degvielu utt., uz darbaspēku attiecībā uz pārējiem, mums pat ir zināma ekonomija. Degvielu mēs uz apjomu varbūt nopērkam drusciņ dārgāk nekā “Lufthansa”, bet tas nespēlē nekādu būtisku lomu. Lidostas izmaksas mums ir tādas pašas kā visiem. “Vienīgais apgabals, kur es ņemtu lāpstu un raktu iekšā, ir lidmašīnu noma, līzings, iegāde, jo tur tā nauda aiziet un pazūd,” sacīja A. Strakšas.
““airBaltic” ir tā kā līgava ar pūru, un pūrā ir tikai šīs lidmašīnas. Arī šie potenciālie investori, kas nāk, viņiem mērķis ir par maksimāli mazu naudu “izcelt ārā” floti un pārlikt uz viņus interesējošiem reisiem. Ja lidmašīnu nebūs, tad interese būs vēl niecīgāka,” ekonomista viedoklim iebilda starptautiskā finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.
