Ekonomikas ministrija vēlas turpināt TUA piešķiršanu pret ieguldījumiem Latvijā

Viktora Valaiņa (ZZS) vadītā Ekonomikas ministrija (EM) rosina Saeimu saglabāt programmu par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA), kas saistītas ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, otrdien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā imigrācijas regulējuma izvērtēšanai atzina EM pārstāvji.

EM otrdien parlamentārās izmeklēšanas komisijā prezentētā informācija liecina, ka pērn investīcijas veiktas 28,8 miljonu eiro apmērā, tostarp ieguldījumos nekustamajos īpašumos 21,1 miljona eiro apmērā. Galvenokārt nekustamais īpašums iegādāts Rīgā un Jūrmalā.

Līdz pagājušā gada 31. decembrim bija derīgas 2239 TUA investoriem un viņu ģimenes locekļiem.

Savukārt Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskats liecina, ka pērn VDD pārbaudei saņēma 698 ārvalstu investoru pieteikumus TUA iegūšanai uz ieguldījumu pamata Latvijas tautsaimniecībā. Šis skaits aptver gan investorus, gan viņu ģimenes locekļus. 217 personas TUA uz investīciju pamata pieprasīja atkārtoti, tuvojoties iepriekšējās atļaujas termiņa beigām.

Savukārt pirmo reizi uz TUA pretendēja 481 persona.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa dienesta pārbaudāmo ārvalstnieku vēlējās iegūt TUA, pamatojoties uz Latvijā iegādātu nekustamo īpašumu.

Starp VDD pārbaudāmajiem riska valstu pilsoņiem, kuri pērn vēlējās iegūt TUA uz investīciju pamata, visvairāk bija Turcijas pilsoņu jeb 199 personas. Tāpat starp biežākajiem TUA pieprasītājiem, pamatojoties uz investīcijām, pērn bija Izraēlas, Indijas, Kirgizstānas, Ukrainas, Uzbekistānas, Ķīnas, Pakistānas, Vjetnamas, ASV, Azerbaidžānas un Kazahstānas pilsoņi.

Neliels skaits TUA pieprasītāju bija vēl no gandrīz 40 valstīm. Saskaņā ar 2022. gada 23. septembra grozījumiem Imigrācijas likumā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vairs nav tiesīgi pretendēt uz uzturēšanās tiesībām Latvijā apmaiņā pret investīcijām. Šo valstu pilsoņiem TUA izsniegšana tika automātiski atteikta.

Ārvalstnieku pārbaužu procesā dienests cieši sadarbojās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP). Aizvadītajā gadā PMLP TUA atteica vai anulēja kopumā 266 ārvalstniekiem, kuri pretendēja uz TUA, pamatojoties uz investīcijām. 123 no tiem bija Krievijas pilsoņi, savukārt divi - Baltkrievijas pilsoņi, kuriem TUA tika atteikta automātiski, savukārt pārējie 141 - citu valstu pilsoņi. Balstoties tieši uz VDD rekomendācijām, TUA tika atteikta kopumā 15 ārvalstniekiem - pieciem Izraēlas pilsoņiem, trīs Azerbaidžānas pilsoņiem, diviem Austrālijas pilsoņiem, diviem Ēģiptes pilsoņiem, vienam Kazahstānas pilsonim, vienam Lielbritānijas pilsonim un vienam Armēnijas pilsonim.

Vairākos gadījumos personām papildus bija arī Krievijas pilsonība, ko tās centās slēpt. Vienā gadījumā dienestam bija aizdomas par nelegālas imigrācijas risku, savukārt atlikušajos gadījumos personas nesadarbojās un neiesniedza papildu dokumentus un informāciju, ko dienests pieprasīja aizdomu dēļ par noteiktiem riskiem, liecina VDD pārskats.

EM valsts sekretāra vietnieks Edgars Šadris komisijā, paužot EM novērtējumu par TUA programmu, norādīja, ka pēdējos gados aktīvi mēģinājumi veicināt TUA apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā nenotiek.

Vienlaikus šī programma ir salīdzinoši vienkāršs instruments, kas valsts ekonomikā ienes labumu, un nekustamā īpašuma nozarē tā ir nozīmīga. Kopumā EM skatījums uz šo programmu ir pozitīvs, tomēr EM nekādā veidā nevēloties raidīt signālu, ka ministrija atbalsta riskantus investorus vai darījumus.

Šadris informēja, ka Valainis parlamentā ir iesniedzis priekšlikumu jaunajam Imigrācijas likumprojektā par programmas turpināšanu, jo kā jau teikts kopumā EM neredzot iemeslus programmas pārtraukšanai.

"Mēs kopumā neredzam pamatu viņu slēgt vai mainīt, jo šī programma ir salīdzinoši vienkārši administrējama programma ar ļoti vienkāršiem nosacījumiem, kas ienes ekonomikā finansējumu. EM uzdevums ir rūpēties par to, lai investīcijas ienāktu, un no mūsu viedokļa mēs nevaram būt pārlieku izvēlīgi. Vienlaikus protams mums ir būtiski novērtējums par riskiem no drošības dienestiem. Ja ir nepieciešama diskusija par izvērstākiem nosacījumiem, piemēram, izslēdzam no programmas dubultpilsoņus, tad tā visa ir diskusija, kurai droši vien attiecīgajā komisijā ir jānotiek. Mūsu uzdevums nav vērtēt riskus valsts drošībai, jo tam ir kolēģi VDD un iekšlietu resorā," norādīja Šadris.

Komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA) pauda izbrīnu par EM viedokli un pauda aizdomas par kādas lobiju grupas darbošanos, jo iepriekš valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par 2025. gadu par Imigrācijas likuma normu novērtējumu ir teikts, ka "atbilstoši Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pieprasījumam un Ministru prezidenta 2021. gada jūlija rezolūcijai no likumprojekta paredzēts izslēgt vairākas normas, kas dod iespēju pieprasīt TUA veicot investīcijas, tostarp, nekustamajā īpašumā."

Šadris atbildēja, ka EM priekšlikumi ir reakcija uz diskusiju, kas notikusi atbildīgajā Saeimas komisijā, kurā, uzklausot nekustamā īpašuma attīstītājus, tika lūgts EM sagatavot priekšlikumu. Jebkurā gadījumā lēmums esot jāpieņem Saeimai, skatot jauno Imigrācijas likumprojektu. "Ja lemj programmu slēgt ārā, tas ir saprotams politisks lēmums. Ja lemj kaut kādā veidā mainīt nosacījumus, tad tas arī ir lēmums," uzsvēra Šadris.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis parlamentārās izmeklēšanas komisijā norādīja, ka IeM atbilstoši Saeimas uzdevumam gatavo informatīvos ziņojumus valdībai par TUA programmu. Valdības akceptēts ziņojums tiek iesniegts Saeimai.

Iepriekš šīs "investoru programmas" bija pozitīvi domātas un politiski rosinātas. IeM nav individuālas nostājas šajā specifiskajā jomā, proti, ir vai nav programmai ekonomisks ieguvums.

IeM, iepriekš izpildot Saeimas uzdevumu un saskaņojot ar visām nozaru ministrijām, jau 2021. gadā valdības uzdevumā bija iesniegusi jauno Imigrācijas likumprojektu, kurā atšķirībā no patreiz spēkā esošā regulējuma normas, kas paredz TUA piešķiršanu pret nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kredītiestādes pakārtotajās saistībās vai arī vērtspapīros, nav paredzētas.

"Tālākais viss ir spraigajā politisko diskusiju ietvaros tapušie priekšlikumi, kur loģiski, ka katrs nozares ministrs, reaģējot uz politiskajām diskusijām. attiecīgi sagatavo savus priekšlikumus. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nav uzdevusi IeM vērtēt šo konkrēto jautājumu," uzsvēra Bekmanis.

Tas, vai jaunajā Imigrācijas likumprojektā būs paredzēta kāda no šīm TUA programmām vai sekos kādas izmaiņas, ir atkarīgs no Saeimas lēmuma. "Valdība iesniedza Saeimai likumprojektu, kurā šīs investīcijas programmas vairs netiek paredzētas. Attiecīgi Saeimai pēc būtības no jauna jāvērtē iespējamā programmu saglabāšana, ja tāds priekšlikums tiek iesniegts. Šajā gadījumā ministrs Valainis ir iesniedzis savu priekšlikumu vai arī parlamentam jāatbalsta Ministru kabineta 2021. gada oktobrī iesniegtais likumprojekts, proti, bez šīm TUA programmām," norādīja Bekmanis.

VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus parlamentārās izmeklēšanas komisijā norādīja, ka VDD nevērtē TUA programmas ekonomisko ieguldījumu lietderību attiecībā pret kopējām tautsaimniecības interesēm. Vienlaikus VDD uzskata, ka joprojām pastāv riski, neskatoties uz grozījumiem 2022. gadā, kas paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vairs nav tiesīgi pretendēt uz uzturēšanās tiesībām Latvijā apmaiņā pret investīcijām.

Saglabājoties regulējumam par dubultpilsoņu iespējām iegūt TUA, dienestam ir pamatotas aizdomas, ka, iespējams, Izraēlas vai Turcijas TUA pieprasītāju skaits ir pieaudzis, pamatojoties uz to, ka viņi ir dubultpilsoņi. "Joprojām šie riski pastāv un, ņemot vērā objektīvo realitāti informācijas iegūšanā un pārbaudē, dienests nevar garantēt, ka TUA pretendents nerada riskus nacionālajai drošībai," uzsvēra Cinkus.

Saeima iepriekš ievēlēja locekļus parlamentārās izmeklēšanas komisijā, lai vētītu problēmas nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā. Par komisijas vadītāju ievēlēts Dombrava, bet par sekretāru - Jānis Dinevičs (ZZS).

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot pērn 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus ES migrācijas tiesību normu piemērošanā.