Latvijā gatavojas ieviest maksu par atpūtu dabā; eksperti ceļ trauksmi (papildināts)
Šodien no plkst. 10.30 līdz 12 norisināsies ekspertu paneļdiskusija par ieceri nākotnē ieviest maksu par aktīvu atpūtu dabā, aģentūru LETA informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kaķe.
Pašlaik lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par atpūtu dabā nemaksā, taču eksperti diskutēs, vai un kā tas varētu mainīties nākotnē. Paneļdiskusijas galvenā tēma būs aktīvās atpūtas un rekreācijas ietekme uz dabu un nākotnes risinājumi ilgtspējīgai dabas izmantošanai.
Sarunā tiks skarti jautājumi par brīvu piekļuvi dabai, rekreācijas ietekmi uz vidi, dabas uzturēšanas izmaksām un atbildības sadalījumu starp valsti, apsaimniekotājiem, pasākumu rīkotājiem un apmeklētājiem.
Diskusiju organizē Vidzemes plānošanas reģions projektā "Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo)".
Paneļdiskusijā ar saviem viedokļiem dalīsies Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents Juris Žilko, SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina. Sarunu vadīs Vidzemes augstskolas profesors un vadošais pētnieks Andris Klepers.
Diskusija pārstāv nākamo posmu sarunā par dabas izmantošanu, virzoties no problēmu identificēšanas uz konkrētiem, sadarbībā balstītiem risinājumiem. Mērķis ir rast līdzsvaru starp rekreācijas iespējām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Papildināts:
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir gatava meklēt labāko risinājumu iecerei ieviest maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē solīja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks (JV).
Sēdē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības un komunikācijas departamenta direktore Elīna Ezeriņa uzsvēra, ka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveides mērķis ir konkrētu dabas vērtību aizsardzība, nevis sporta vai citu pasākumu nodrošināšana.
Viņa atgādināja, ka pirms 11 gadiem ar Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu DAP ir izveidojusi un uztur aptuveni 400 dažādu dabas tūrisma un izziņas objektu visā Latvijā. Šo objektu uzturēšanai līdz pagājušajam gadam bija paredzēti 620 000 eiro gadā, bet no šī gada finansējums ir samazināts par 70%, kas nozīmē, ka visi šie objekti ir jāuztur un jāatjauno jau nolietojusies infrastruktūra par 187 000 eiro gadā.
Lai iegūtu trūkstošo finansējumu, DAP piedāvā ieviest maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ir nepilns 1% no Latvijas teritorijas.
Ezeriņa skaidroja, ka maksa nepieciešama, lai daļēji mazinātu antropogēno slodzi uz dabas teritorijām, kā arī segtu ar pasākumu norisi saistītās izmaksas ietekmes uz vidi mazināšanai un infrastruktūras uzturēšanai, tostarp teritorijas sakopšanai.
DAP pārstāve uzsvēra, ka maksa netiek piemērota pasākumiem līdz 99 dalībniekiem, daudzbērnu ģimenēm, bērnudārzu audzēkņiem, skolēniem un studentiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, krīzes centru, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēto speciālo izglītības iestāžu skolēniem, kā arī viņus pavadošajām personām, uzrādot atbilstošus dokumentus.
Tāpat maksu nepiemēros arī bērniem ar invaliditāti un personām, kas pavada bērnus ar invaliditāti, vai personām, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu un kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, vai personām ar I invaliditātes grupu, kā arī personām ar I un II invaliditātes grupu, uzrādot dokumentu, kas apliecina personas invaliditāti.
DAP sola piemērot 30% atlaidi DAP un dabas aizsardzības mērķu īstenošanai organizēto pasākumu un akciju rīkotājiem un dalībniekiem, piemēram, veicot infrastruktūras atjaunošanu pirms vai pēc publiskā pasākuma, iesaistoties biotopu atjaunošanas pasākumos un nodrošinot sabiedrības izglītošanu dabas aizsardzības jautājumos.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) atgādināja, ka IZM par prioritāti ir noteikusi tautas sportu. IZM vērsusies taku skrējiena seriāla "Stirnu buks" organizatori, kuri norādīja, ka DAP cenrāža projekts sadārdzinās un apgrūtinās sporta pasākumu rīkošanu. Taču pēc diskusijām ar DAP ir panākts kompromiss un IZM iebildumus ir atsaukusi.
Deputāts Uģis Mitrevics (NA) uzskata, ka VARAM plāns iekasēt "ieejas biļetes" par aizsargājamo dabas teritoriju valsts zemju šķērsošanu publisko pasākumu laikā, piemēram, tautas sporta pasākumos, ir absurds un nepareizs, kā arī pretrunā ar iedzīvotāju interesēm. Tā vietā, lai vienotos ar pasākumu organizatoriem par infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanu pēc vai pirms pasākumiem, ko nereti arī šo pasākumu rīkotāji jau dara, savedot kārtībā no valsts puses nepaspēto, "ieejas biļetes" maksas noteikšana ir gan kārtējā birokrātijas audzēšana, gan rada precedentu, ka turpmāk, piemēram, valsts var izdomāt iekasēt maksu zelta rudens lapu laikā Siguldā no tiem tūkstošiem apmeklētāju, kas staigā pa valsts zemi un lieto dabas infrastruktūru.
Mitrevics atgādināja, ka šis cenrādis nav sabiedrības interesēs un ir pretrunā ar valdības deklarācijā pausto apņemšanos "panākt veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu". Deputāts atgādināja arī par jauniešu veselības problēmām, kuru dēļ trešdaļu jauniešu nav iespējams iesaukt valsts aizsardzības dienestā.
Latvijas Tautas sporta asociācijas pārstāve Ruta Dziļuma vērsa uzmanību uz pensionāriem, kuriem nūjošana un pārgājieni ir viens no veselības uzturēšanas veidiem. Viņa aicināja atbrīvot no maksas arī pensionārus.
LETA jau vēstīja, ka plānots ieviest maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja tiek izmantots valsts īpašums, kas atrodas DAP pārvaldījumā, paredz DAP publisko maksas pakalpojumu cenrāža projekts, kas iesniegts saskaņošanai valdībai.
Plānots, ka par pasākumu, kurā piedalās no 100 līdz 200 dalībnieku, maksa būs 110 eiro, bet par pasākumu ar 201 līdz 500 dalībniekiem maksa būs 300 eiro. Par pasākumu, kurā piedalās 501 līdz 1500 dalībnieku, maksa būs 700 eiro. Par pasākumu, kurā piedalās 1501 līdz 3000 dalībnieku, plānots iekasēt 1600 eiro, bet, ja dalībnieku skaits pārsniedz 3000, plānots iekasēt 3030 eiro.
Lēmumprojekta anotācijā skaidrots, ka lieli publiski pasākumi ar vairākiem simtiem dalībnieku rada papildu slodzi uz dabas vērtībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru izveides mērķis primāri ir dabas daudzveidības saglabāšana. Tāpat šādi pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu rada piesārņojumu un neērtības citiem apmeklētājiem.
Ieņēmumus no pasākumiem plānots izmantot arī, lai atjaunotu un uzturētu publiski pieejamo dabas tūrisma infrastruktūru, kas bieži tiek izmantota šajos pasākumos. Tāpat, ņemot vērā valsts budžeta taupības pasākumus, DAP valsts budžeta dotācija tieši antropogēno slodzi samazinošai un informatīvai infrastruktūrai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās no 2026. gada ir samazināta par aptuveni 250 000 eiro jeb 58%, līdz ar to nepieciešams rast alternatīvus risinājumus nepieciešamo infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksu segšanai un solidārai pasākumu organizatoru līdzdalībai, lai saglabātu esošo infrastruktūras tīklu un nodrošinātu tā pieejamību ikvienam interesentam.
Plānojot pasākumus ar 100 un vairāk dalībniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, organizatoriem jāizvērtē riski, vai iespējams samērot ieguvumus pasākuma apmeklētājiem un zaudējumus dabas vērtībām, pēc iespējas izvēloties trasējumu, kas neskar DAP pārvaldīšanā esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Cenrāža projektā iekļauti jauni pakalpojumi, piemēram, Līgatnes dabas taku apmeklējumam ieeja organizētā tematiskā pasākumā neatkarīgi no vecuma maksās 15 eiro. DAP skaidro, ka šie pasākumi papildina dabas izglītības piedāvājumu un prasa papildu personāla un organizatoriskos resursus.
Tiek ieviesta 1000 eiro maksa par mobilās skatuves (8mx6mx5m) nomu diennaktī. Pakalpojums paredzēts mobilās skatuves nomai pasākumu laikā, galvenokārt Nacionālā botāniskā dārza teritorijā. Pakalpojums nodrošina iespēju izmantot DAP rīcībā esošo aprīkojumu, veicinot efektīvu resursu izmantošanu.
Par meža apsaimniekošanas plāna kopijas izsniegšanu plānots iekasēt 25 eiro.
Par atļaujas izsniegšanu darbībām ar invazīvajām sugām plānots iekasēt 30 eiro par vienas sugas indivīdu.
Par zooloģiskā dārza izveidošanas atļaujas izsniegšanu plānots iekasēt 100 eiro.
Līgatnes dabas taku un Nacionālā botāniskā dārza āra un oranžērijas ekspozīcijas apmeklējums bērniem no pieciem līdz 18 gadiem izmaksās sešus eiro, studentiem un pensionāriem - astoņus eiro, pieaugušajiem - 10 eiro. Patlaban Līgatnes dabas taku un Nacionālā botāniskā dārza āra un oranžērijas ekspozīcijas apmeklējuma izmaksas atšķiras, taču jaunajā cenrādī tās ir vienādotas. Līgatnes dabas takās biļešu cenas paaugstināsies no 20% līdz vairāk nekā 40%, savukārt Nacionālajā botāniskajā dārzā tās dubultosies.
Plānots, ka no šā gada vidus Nacionālajā botāniskajā dārzā maksas pakalpojumus nodrošinās tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā, piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju. Līdzīga pieeja jau tiek īstenota Līgatnes dabas taku biļešu tirdzniecībā. Šo risinājumu nav iespējams ieviest no 2026. gada sākuma, jo pirms ārpakalpojuma nodrošināšanas ir jāveic tirdzniecības vietas tiesību izsole, kas procesuāli var aizņemt līdz pieciem mēnešiem, skaidrots lēmumprojekta anotācijā.
