Katrs trešais veselības dēļ izrādās nederīgs valsts aizsardzības dienestam
Jau drīz pēc asiņainā iebrukuma Ukrainā, Latvija nolēma straujāk palielināt armijas skaitlisko sastāvu. Un kopš 2023. gada jūlija darbojas valsts aizsardzības dienests. Šobrīd jauniešus atlasa iesaukumam jūlijā, kas būs līdz šim lielākais – ar pusotru tūkstoti, bet 28. gadā ik gadu dienests būs jāuzsāk četriem tūkstošiem jauniešu. Tas nebūs vienkārši, jo trešdaļu no brīvprātīgajiem un aptuveni pusi no obligāti iesauktajiem atsijā nepiemērota veselības stāvokļa dēļ, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Valsts aizsardzības dienestu janvārī uzsāka sestais iesaukums. Un šobrīd jau atlasa pusotru tūkstoti jauniešu, kuri 11 mēnešu dienestu varēs sākt jūlijā. Lai gan paši pieteikušies rekordliels jauniešu skaits, ar ko it kā iesaukumam varētu pietikt, papildus izlozēja vēl 400 obligātā kārtā. Un tas tādēļ, ka no brīvprātīgajiem veselības stāvokļa dēļ nevar iesaukt trešdaļu, bet no izlozētajiem - pat pusi jauniešu.
2025. gada jūlija iesaukumā brīvprātīgi pieteicās 783, dienestu uzsāka 566 (72%), no 800 obligāti atlasītajiem dienestu uzsāka 176 (22%) - te gan ir ne tikai veselības, bet arī citu iemeslu dēļ atsijātie.
Jauniesaucamos vērtē desmit ārsti, veic analīzes, rentgenu un citus izmeklējumus, apskata, kas redzams pieejamajās datu bāzēs. Katrs ārsts dod savu novērtējumu, bet gala slēdzienu - medicīnas komisijas vadītāja
“de facto” lūdza dalīties pieredzē jauniešus, kuri gribēja, bet netika dienēt. Un, vēloties palikt anonīmi, kā iespējamie iemesli tika saukti nepietiekams svars, slikta redze, bet visbiežāk - cīņa ar trauksmi un pagātnē lietoti attiecīgi medikamenti, arī antidepresanti.
Kopumā veselības pārbaudēs, kā stāsta Aizsardzības ministrijas pārstāve Biruta Kleina, “parādās neiroloģiski traucējumi, šeit parādās muskuļu, skeleta, lielās skeleta sistēmas traucējumi. Šeit parādās redzes traucējumi. Šeit mēs redzam mutes dobuma un zobu problēmas. Es teiktu tā, ka šis ir tas loks, kas droši vien arī tajā vispārējā jauniešu populācijā ir procentuāli.”
Padziļināti analizējot atzinumus, kuros jauniešiem tikai nedaudz pietrūcis uzņemšanai armijā (4C kapacitāte) iemeslu sadalījums bijis šāds: 35 % bija neirotiski, ar stresu saistīti un somotoformi traucējumi, 23% endokrīnās uztura un vielmaiņas slimības, 15% augšējo elpceļu slimības, 14% astma un smēķēšanas izraisītas plaušu slimības (HOPS), 13% refrakcijas traucējumi acīm (pasliktināta redze).
Tas sakrīt ar ainu, ko redz arī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tur norāda, ka jauniešu veselības stāvoklis visu laiku pasliktinās un šobrīd pats pirmais būtu apturēt šo negatīvo līkni. “Nu jau ap 30 procentiem, man liekas, bērnu ir ar regulārām muguras sāpēm, galvassāpēm un īpaši izceļas tādi psihiskās veselības faktori kā aizkaitināmība, bezmiegs,” saka SPKC Vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule.
Dzimstība sarūk, bet plāns paredz dienestā pēc diviem gadiem iesaukt 4 tūkstošus ik gadu. Un dzimstības un veselības rādītāju līkne rāda - tas nebūs vienkāršs uzdevums. Kritērijus iesaukšanai pagaidām neplāno mainīt.
