LLKC vadītājs: vietējo produktu kvalitāte pasliktinās
“Pašvaldības publiskajos iepirkumos arvien vairāk izvēlas nevis pirkt produktus, bet jau vairāk nekā 80% iepirkumu pašvaldības pērk ēdināšanas pakalpojumu, un mēs sapratām, ka produktu kvalitāte iet mazumā,” TV24 raidījumā “Latvijas labums” par ēdināšanu skolās sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
M. Cimermanis pastāstīja, ka pirms septiņiem gadiem sākta analīze, cik daudz mēs patērējam vietējos produktus ne tikai skolās, bet arī kopumā valstī, un izdarīts secinājums, ka tie tiek patērēti arvien mazāk.
Otra tendence, kas pamanīta, ir, ka pašvaldības publiskajos iepirkumos arvien vairāk izvēlas nevis pirkt produktus, bet jau vairāk nekā 80% iepirkumu pašvaldības pērk ēdināšanas pakalpojumu, izvēloties lētāko piedāvājumu, un produktu kvalitāte iet mazumā.
Plus vēl skolu un pašvaldību finansiālā situācija, kas visu laiku ir spriedzē, un pašvaldības mēdz izvēlēties lētāko pakalpojumu, jo iepirkumos Latvijā parasti uzvar lētākais. Un tas kaut kā negāja kopā ar veselīgāko, kvalitatīvāko, un arī apjoma ziņā bieži vien vietējie produkti zaudēja cīņā ar vairumtirdzniecības bāzēm, jo tur bija citas cenas.
M. Cimermanis sacīja, ka tas radīja bažas, jo Eiropā kopumā, piemēram, Francijā, Somijā, tas ir arī tāds drošības un patriotisma jautājums, kad skolu ēdināšanā ir vietējie produkti, tā ir izglītības sistēmas daļa - ko mēs ēdam, kā mēs ēdam. “Braucām uz vairākām valstīm skatīties šo pieredzi,un redzējām, ka tas strādā - veselība caur garšu, tā ir lieliska kombinācija,” piebilda LLKC vadītājs.
Kad tika sasaukta pirmā kopīgā sanāksme, saprasts, cik daudz šajā ir iesaistīto pušu - Izglītības un zinātnes ministrija nosaka vienu, Veselības ministrija otru, Zemkopības ministrija ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kārtību nosaka ko citu, un vēl Labklājības ministrija ar sociālajiem jautājumiem, tad vēl vecāki un pašvaldība - bieži vien katrs dzīvoja savā “burbulī,” un naudu skolu pusdienām 1.- 4. klasei, kas ir valsts atbalsts, piešķir Finanšu ministrija.
“Tas radīja virzienu, kurā ejam - pēc iespējas vairāk ēst vietējo, sapratām, ka tā ir vesela ķēde, kā to padarīt interesantu un veselīgu, un tāpēc tas ir pārvērties. Saeimā Publisko iepirkumu likums tiek skatīts komisijās trešajā lasījumā, un tas paredz, ka tiks veidoti iespējamie pārtikas kompetenču centri, kas palīdzētu veidot iepirkumus pašvaldībām saprotamus, vienkāršus un elektroniskus.
Plāns ir savest kopā mūsu ražotājus gan ar ēdinātājiem, gan ar tām skolām, kurām ir pašām savas virtuves, dabūt iekšā šos produktus iepirkumos un arī atbalstīt šo sistēmu, iedot no Zemkopības ministrijas puses, lai ražotāji būtu ieinteresēti piedalīties šajos iepirkumos.
Jo bija problēma, ka bieži vien no zemniekiem tika paņemti papīri “Zaļajai karotītei,” bet pēc tam zemnieki brīnījās, kur pazuda pircējs, jo līdz galam viss nenonāca, un arī PVD kontrolēs redzējām, ka vietējā produkta nonākšana līdz bērna šķīvim ir neskaidra,” sacīja M. Cimermanis.
