“Politiķiem nebija “iekšu” pieņemt vajadzīgos lēmumus”. Valainis kritizē notikušo ar LMT un “Tet”

LMT un “Tet” darījums notiek vēlēšanu gadā. Valsts to pērk, bet kas mainīsies? TV24 raidījumā “Kārtības rullis” par to diskutēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un uzņēmējs, investors, biedrības “Latvijas formula 2050” valdes loceklis Ģirts Rungainis.

V. Valainis šajā darījumā saskata potenciālu izveidot Baltijas reģionā lielāko tehnoloģiju uzņēmumu, bet iedzīvotājiem tas, viņaprāt, nozīmētu kvalitatīvākus pakalpojumus. Vēl ir jāpiesaista privātais investors. Ja šis investors tiks piesaistīts, darījums notiks, bet, ja netiks piesaistīts, cena būs milzīga. Jau šobrīd valsts ir zaudējusi simtiem miljonu šo uzņēmumu vērtības, pārvaldot tā, ka politiķiem nebija “iekšu” pieņemt vajadzīgos lēmumus, teica V. Valainis, piebilstot, kas zviedri zina šī uzņēmuma vērtību un “nemaz tik švaks tas nav”.

“Cilvēks ar savu politisko partiju grib šo uzņēmumu (LMT un “Tet”) pārdot zviedriem. Es negribu to atdot zviedriem, jo uzskatu, ka šo uzņēmumu var pārvaldīt labāk. Lietuvā un Igaunijā šie uzņēmumi ir atdoti zviedriem, un redzam, kāds ir rezultāts. Šie uzņēmumi vienkārši ir pakalpojuma sniedzēji ar tehnoloģisko attīstību un inovāciju centriem Zviedrijā un šeit vienkārši sniedz pakalpojumus. Jūs gribat vienkārši saņemt pakalpojumu vai attīstīt savu ekonomiku?” vaicāja ekonomikas ministrs V. Valainis.

“Es saku, ka šis uzņēmums var būt tehnoloģiju līderis visā reģionā un palīdzēt attīstīt arī mūsu ekonomiku. Mēs nevaram paņemt nevienu militāro projektu, jo mums nav tehniskās bāzes uzņēmumu, kas var palīdzēt tajā iet iekšā,” uzsvēra V. Valainis.

Savukārt G. Rungainis ir norūpējies par šo uzņēmumu pārvaldības kvalitāti un akcionāru sastāvu. Ja šis uzņēmums pilnībā nonāks valsts rokās, tam būs jāpakļaujas iepirkumu likumdošanai, kas varētu palēnināt un sadārdzināt visu procesu šajās kompānijās. Viņš atzinīgi vērtēja vēlmi vismaz sākumā kādā daļā piesaistīt investoru.

Pēc G. Rungaiņa sacītā, zviedri ilgā laika posmā faktiski bremzēja uzņēmumu attīstību, jo gatavojās pirkt, bet negribēja pirkt dārgi, un ir palaists garām milzum daudz iespēju, bet tomēr tas iedeva papildu kvalitāti pārvaldībai. Savukārt valstij ar lielu uzņēmumu pārvaldību, kā mēs redzam, neiet tik vienkārši, secināja investors.

Ģ. Rungainis ir pārliecināts, ka Latvijai ir vajadzīgi uzņēmumi - nacionālie čempioni, bet galvenais ir valsts kapacitātē. Vēl uzņēmējs redz problēmu tajā, ka “valsts uzņēmumu padomēs ir sasēdināti ne tie kompetentākie cilvēki un uzlikts politiskais rāmis, ka viņi ir pārāk piesardzīgi, lai varētu realizēt čempionu ideju”.

Ģ. Rungainis ir pārliecināts, ka mēs, lai gan ar nokavēšanos, ejam pareizā virzienā. Turklāt jāņem vērā, ka apkārt lielajiem uzņēmumiem veidojas mazo un vidējo uzņēmumu puduris.