Saeimas izmeklēšanas komisijas ziņojums pedofīlijas lietā atklāj šokējošus faktus

© Ģirts Ozoliņš/MN

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 2000. gada 13. aprīlī iesniegtais darba apkopojuma ziņojums atklāj satriecošu ainu: Ģenerālprokuratūra vadībā ar toreizējo ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu sistemātiski traucēja pedofilijas un cilvēktirdzniecības lietas izmeklēšanu, apzināti vilcināja apsūdzības un faktiski pasargāja vienu no galvenajām figūrām – "Miss Latvija" vadītāju Aināru Eisaku. Tomēr ziņojumā minētie fakti liecina, ka lietā iesaistītas arī citas tolaik prominentas personas.

Komisija norāda, ka mēnešiem ilgi pēc publiskām liecībām un žurnālistu atklāsmēm Ainārs Eisaks netraucēti braukāja uz ārzemēm, ietekmēja lieciniekus un, iespējams, iznīcināja pierādījumus. Tikai pēc komisijas spiediena un starpziņojuma publicēšanas 1999. gada decembrī viņš beidzot tika arestēts. Pirms tam ģenerālprokuratūra atteicās uzrādīt smagākas apsūdzības - sutenerismu un darbību organizētā grupā -, tā vietā formulējot apsūdzības tā, lai tās būtu viegli apstrīdamas un ļautu izvairīties no ilgstoša cietumsoda.


Ziņojumā minētas telefonsarunas starp premjeru Andri Šķēli un ģenerālprokuroru Skrastiņu, kā arī ilgstošas tikšanās ar tieslietu ministru Valdi Birkavu - komisija saskata skaidras prettiesiskas vienošanās un sazvērestības pazīmes. Ģenerālprokuratūra atteicās pat no solītās starptautiskās palīdzības - ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FBI) iesaistes un liecinieka nopratināšanas Amerikā -, kas ļāva turpināt lietas novilcināšanu.


Kamēr pedofilijas lietas izmeklēšana tika bremzēta, pret komisijas priekšsēdētāju Jāni Ādamsonu tika uzsākta krimināllieta par “neslavas celšanu”, kas tika ierosināta burtiski nākamajā dienā pēc viņa runas Saeimā.

Sešu prokuroru grupa tika izveidota zibenīgi, bet pedofilijas pavedieni uz augstām amatpersonām palika neizmeklēti.


Komisija fiksējusi arī draudus deputātiem, spiedienu uz viņu ģimenēm un pat ekonomisku šantāžu, taču neviens no šiem signāliem netika izmeklēts. Pat Valsts prezidentei tika atteikta informācija, un Skrastiņš ignorēja uzaicinājumu uz Nacionālās drošības padomes sēdi.


Avots: Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba apkopojuma ziņojums “Par komisijas darba apkopojuma ziņojumu” (dokuments Nr. 1831a), iesniegts Saeimas Prezidijam 2000. gada 13. aprīlī, Saeimas Kancelejā reģistrēts tajā pašā dienā plkst. 8:45 ar reģistrācijas numuru 1074a.