Ādamsons atklāj, ko darīs cietumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

2023. gada novembrī arī pirmās instances tiesa Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanas apsūdzībās un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Ādamsons piektdien pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka nav apmierināts ar šādu spriedumu un iesniegs kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā (AT). Tāpat viņš solīja vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. "Es neuzskatu, ka es vai Silonovs (otrs lietā apsūdzētais, Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs) būtu vainīgs jebkādās noziedzīgās darbībās. Pierādījumi lietas materiālos nav," paziņoja ekspolitiķis.

Ādamsons apgalvoja, ka vēl pirms viņš saņēma apsūdzību, izdota grāmata "Ādamsona faili", kurā bijuši publicēti visi krimināllietas materiāli. Viņš pauda, ka tas acīmredzot liecina, ka kāds organizētās noziedzības kriminālais grupējums aktīvi darbojas Latvijā un viņš bijis pārāk daudziem "uzminis uz papēžiem".

Ādamsons apgalvoja, ka nav varējis vākt ziņas Krievijai, jo tas nav viņa pienākums. Viņš arī apgalvoja, ka nav neviena fakta, kas pierādītu, ka viņš kādam būtu devis uzdevumu sniegt ziņas.

Ādamsons atgādināja, ka sākotnēji lietā figurēja arī kādreizējās Valsts drošības komitejas (VDK) izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Šīm personām spiegošana netiekot inkriminēta, bet viņi apsūdzēti par citiem Krimināllikuma pantiem, klāstīja Ādamsons. Abi esot liecinājuši, ka ekspolitiķis neesot viņiem devis nekādus uzdevumus ziņu sagatavošanai un sniegšanai.

Kā sacīja Ādamsons, ja AT atstās spēkā apelācijas instances piespriesto cietumsodu, tad viņš nemukšot, bet sēdēšot cietumā. "Ko tad? Sēdēšu cietumā, mācīšos un rakstīšu memuārus, jo arī tam laiks ir vajadzīgs," uzsvēra Ādamsons.

Ekspolitiķis atgādināja, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ieņēmis amatus Jūras spēkos un robežsardzē un labi pārzinot veidus, kā likumīgi vai nelikumīgi šķērsot viņam labi zināmo robežu. Tāpat viņš bijis iekšlietu ministrs, kas attiecīgi ļāvis pārzināt drošības sistēmu. "Ja man būtu vēlme aizmukt, tad es jau to varēju izdarīt sen, jo manas profesionālās iemaņas to absolūti pieļauj," pauda Ādamsons.

Vaicāts, vai apsvērtu atkārtoti iet politikā, Ādamsons atbildēja, ka dzīve rādīšot, lai gan viņš nekad neesot bijis sajūsmā par politiku Latvijā. Viņš esot "nejaušs politiķis", taču tas nenozīmējot, ka viņš nevarot labi darīt šo darbu.

Jau ziņots, ka apgabaltiesa šodien nolēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Ādamsona atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu nelielā apmērā, līdz ar to par pusgadu samazināts arī cietumsods. Tiesa lēma, ka kriminālprocesi par diviem noziegumiem attiecībā uz krāpšanu nelielā apmērā ir izbeidzami.

Ādamsonam piemērotos drošības līdzekļus - dzīvesvietas maiņas paziņošana, aizliegums izbraukt no valsts un drošības naudu - tiesa atstāja negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Ja šāds spriedums paliks spēkā, tad drošības naudu 30 000 eiro apmērā atdos tās devējai Gintai Uselei-Ādamsonei.

Apelācijas instances tiesa arī Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Silonovu atzina par vainīgu spiegošanā un piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Pirmajā instancē Silonovam par spiegošanu tiesa piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Ādamsons apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Bijušajam deputātam arī tika inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, par aptuveni 100 eiro. Tāpat pie viņa tika atrasti vairāki desmiti patronu.

Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

Uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanas brīdim. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

No lietas dokumentiem izriet, ka Ādamsonam dažādas ziņas, kas tika nodotas Silonovam, piegādājis bijušais VDK izmeklētājs Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Šmaukstelis. Viņu abu saistību ar spiegošanu nepierādīja. Taču Strautmani apsūdzēja citā krimināllietā. Pirmās instances tiesa ir taisījusi notiesājošu spriedumu, kuru apsūdzētais ir pārsūdzējis. Patreiz lieta atrodas Rīgas apgabaltiesā. Savukārt Šmaukstelis vienojās par nosacītu cietumsodu par valsts noslēpuma un citu neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021. gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022. gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021. gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas "Saskaņa", bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai.