Aprēķināts, cik daudz naudas ārzemju latvieši gadā pārskaita uz Latviju; cipars ar daudzām nullēm
Latvijas diaspora ik gadu uz Latviju pārskaita aptuveni vienu miljardu eiro, taču šīs finanšu plūsmas joprojām kalpo galvenokārt kā patēriņa amortizators, nevis instruments ilgtermiņa kapitāla veidošanai, secināts Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes veiktajā pētījumā "Diasporas investīcijas Latvijā", ar ko trešdien tika iepazīstināti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.
Pētnieki norāda, ka diasporas remitenču jeb naudas pārskaitījumu no ārzemēm apjoms veido aptuveni 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) - vienu no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tomēr diasporai trūkstot skaidru, profesionāli pārvaldītu un uzticamu mehānismu, kas ļautu šīs plūsmas pārvērst produktīvās investīcijās. Pētījuma vadītāja, tenūrprofesore Inta Mieriņa uzsver, ka "diasporas kapitāls Latvijā jau pastāv - tas ir liels, daudzdimensionāls un motivēts", taču valsts galvenais izaicinājums esot uzticēšanās infrastruktūras trūkums.
Pētījumā noskaidrots, ka diasporas ieguldījumi nav reducējami tikai uz naudas pārvedumiem - tie ietver arī cilvēkkapitālu, profesionālās prasmes, sociālos tīklus un reputāciju. Taču privātās investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā pēdējos gados kļuvušas cikliskas un trauslas, investoru skaitam būtiski sarūkot, kas liecina par augstu jutību pret riskiem un nepietiekamu uzticēšanos investīciju videi.
LU pētnieki akcentē, ka īpaši nozīmīgs ir 35-54 gadus vecais diasporas segments - ekonomiski aktīvs, augsti izglītots un ar izteiktu vēlmi ieguldīt Latvijā, tostarp meklējot "dubulto atdevi" - gan finanšu ienesīgumu, gan pozitīvu ietekmi uz valsts attīstību.
Lai pilnvērtīgi izmantotu šo potenciālu, zinātnieki piedāvā izveidot decentralizētu diasporas investīciju fondu tīklu, kas darbotos uz caurskatāmības, uzticības un reģionālās atbildības principiem, piesaistot diasporas profesionāļus kā reputācijas līderus. Tāpat ieteikts izveidot valsts un diasporas partnerības mehānismu, kas koordinētu institūciju darbu.
Pētījumā paredzēts arī izveidot vienotu digitālu vidi - platformu "Globālais latvietis investē", kas kalpotu kā piekļuves punkts investīcijām, zināšanu piesaistei un uzticības stiprināšanai. Pētnieki iesaka tuvākajā laikā izveidot vairākus pilotfondus ar skaidru dizainu un mērķiem.
Pētījums veikts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, un tajā izmantota jaukta metodoloģija - diasporas un ekspertu aptaujas, intervijas un statistikas analīze.
