Latvijas pierobežā sāk īpašumu atsavināšanu drošības dēļ

Par to, ka jāveido vienota Baltijas aizsardzības līnija, valstis vienojās pirms diviem gadiem. Lai arī par pretmobilitātes pasākumiem stāstīts daudz, tomēr pierobežas iedzīvotāji aizvien ir neziņā par to, vai un cik lielā mērā šie pasākumi skars tieši viņu īpašumus. Janvāra pirmajās nedēļās izsūtīti pirmie atsavināšanas paziņojumi tiem, kuru zemes atrodas pie pašas robežas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tāpat sākušās sarunas par kājnieku mīnu ražošanas uzsākšanu un iegādāšanos no potenciāliem ražotājiem Baltijas reģionā.

No visiem novadiem, ko skar Baltijas aizsardzības līnijas izveide, Alūksni Aizsardzības ministrija informatīvā vizītē apmeklēja pēdējo. Uz tikšanos pirms nedēļas sanāca pārdesmit novada iedzīvotāju. Alūksnes novada iedzīvotājs Aivars Delperis uz tikšanos atnācis, jo viņa īpašumi ir tuvu robežai, bet nekādus paziņojumus viņš vēl nav saņēmis: “Gribu zināt, cik tuvu robežai būs tā zona vai cik tālu no robežas zona, un vai uz maniem īpašumiem skars vai neskars.” Bet, ja skars, tad vai to vēlēsies nopirkt, vai varēs turpināt saimniekot.

Vēlajai vizītei Alūksnē arī savs pluss. Nupat, janvāra vidū pirmajā kārtā nepieciešamo zemju īpašnieki saņēmuši atsavināšanas paziņojumus. Tiem, kuru īpašumi būs vajadzīgi otrajā kārtā, gan jāgaida līdz pavasarim. Kāds no sanāksmes apmeklētājiem zālē atzīst: “Varbūt šī pirmā kārta ir noslēgusies. Gāja kā nu gāja, tos paziņojumus saņēma diezgan varbūt novēloti, bet visi gatavojas tam. Nāk otrā kārta, bet otrā kārtā gribētos, lai tie paziņojumi varbūt atnāk savlaicīgi un lai tie, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, kas dara, viņi tur arī iegulda savus līdzekļus, savu laiku, savu darbu, un tad varbūt kaut kā šī sapratne var rasties kopā.”

Aizsardzības ministrija apliecina, ka neviens īpašums netiks atstāts bez piekļuves, ka zemi atpirks par tirgus vērtību, un, ja būs iesēta labība, tad kompensēs arī to, tāpat arī atcels saistības, piemēram, pret Lauku atbalsta dienestu, ja tādas ir, kā arī segtas visas dokumentu kārtošanas izmaksas un citi papildu izdevumi, ja tādi rodas.

Pirmie pretmobilitātes šķēršļi - tā saucamie prettanku eži, pūķa zobi, arī betona bloki pie austrumu robežas parādījās jau pirms pusotra gada. Izvietoti pie vai uz ceļiem, kas ved uz agresorvalstīm, dažādās pagaidu novietnēs izvietotas jau saražotās konstrukcijas.

Taču nepietiek bloķēt ceļus, ja tos var apbraukt. Pasākumi paredzēti līdz aptuveni trīsdesmit kilometru dziļumā no robežas. “Šie pūķa zobi, viss, kas attiecas uz nesprāgstošiem šķēršļiem - viņi ir labi, lai apstādinātu, bet katrā gadījumā, lai viņi būtu efektīvi, skaidrs, ka viņi jāpaturpina ar šiem sprāgstošiem šķēršļiem, kas ir prettanku mīnas. Un vienas pašas prettanku mīnas, vieni paši šķēršļi

arī necīnīsies. Tam visam ir jābūt ar uguns jaudu piesegtam - ar netiešo uguni, ar tiešo uguni. Tad tikai šie šķēršļi kompleksā var strādāt,” stāsta NBS Apvienotā štāba pulkvedis Andris Rieksts.

Lēnāk nekā sākotnēji plānots, tapuši normatīvie akti, un tikai pērn decembra beigās apstiprināja īpašumu sarakstu, kas būs nepieciešams pašas pirmās kārtas darbiem. “Es teiktu, ka tomēr salīdzinoši uz mūsu kaimiņu fondu mēs esam izdarījuši daudz. Nevienā valstī nav šāds likums, kā mēs esam izgājuši cauri parlamentam,” saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Pēc iebildes, ka ar likumu tankus neapturēs, ministrs turpina: “Likums ir tas, kas sakārto šo vidi. Likums ir tas, kas nosaka skaidrus principus. Likums ir tas, kas aizstāv cilvēkus un dara viņiem arī to skaidrību par to, kādā veidā mēs ejam uz priekšu. Tāpēc arī šis skaidrojošais darbs. Bet tā efektivitāte un ātrums šajā gadījumā - ja ātrums ir tikai efektivitāte, tas ir svarīgi. Bet vēlreiz, un skaidrs, ka, kā es minēju, mēs procesa gaitā paši mācāmies, kā pilnveidot gan šo sadarbību, gan konkrēto šķēršļu izvietošanu, ko prasa arī militārie plāni, gan, protams, mums ir ļoti cieša sadarbība arī ar mūsu NATO sabiedrotajiem.”

Darbi plānoti trīs kārtās. Pirmās divas redzamākas, trešā, ar uguns pozīcijām jau slepenāka. Pavisam pretmobilitātes plāni ietekmēs teritoriju aptuveni divtūkstoš hektāru platībā Vidzemes un Latgales reģionā, sešās pašvaldībās. Kopējais īpašnieku skaits, kurus skars atsavināšana ir 1500, liecina Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija.

No visa minētā šobrīd lēmums ir pieņemts par pirmās kārtas sarakstu un tajā pavisam iekļautas 377 zemes vienības 349,08 ha platībā. Tai skaitā privātpersonu īpašumā ir 77% no šīm platībām (t.sk. 154 ir fizisku personu īpašumi un 129 juridisku personu). Bet pārējo kārtu detalizēti saraksti vēl tiek izstrādāti.

“Mums arī galvenais uzdevums, plānojot šos šķēršļus, lai mēs neietekmētu civiliedzīvotāju dzīves šeit. Katrā gadījumā, mūsu šķēršļi nebūs plānoti pa apdzīvotu vietu, kur ies pāri pa tīruma, lauka vidu, kur zemnieks strādā, vai kaut kādām mājām pāri - tā nebūs,” uzsver pulkvedis Rieksts.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV), kurš ieradies uz minēto tikšanos, saka: “Es domāju, ka šī informācija ir bijusi pietiekoši plaša par to, ko Aizsardzības ministrija plāno darīt un kā valsts plāno pieņemt Ministru kabineta noteikumus par īpašumu atsavināšanu. Bet varbūt par maz ir bijusi informācija, cik lieli būs šie īpašumi un kādā apmērā. Respektīvi, šīs detaļas, jo katrs īpašnieks saredz savus hektārus, kurā ir iesēti graudi.”

Zemnieks Guntars Sniedzāns, kurš saņēmis jau paziņojumu par zemes atsavināšanu pēc sanāksmes atzīst, ka viņam tikšanās nav nesusi cerēto konkrētību atbildēs.

Kamēr vēl līdz galam nav zināms, kad un kurus īpašumus skars pārmaiņas, atsevišķi mežu īpašnieki jau paguvuši savus kokus izcirst. Vai tas maina armijas izstrādātos pretmobilitātes plānus? Nebūtiski, izriet no pulkveža atbildes. “Mūsu inženieri bija aizbraukuši paskatīties, respektīvi, tā ietekme uz mūsu plānu lielu nerada. Dažās vietās tad ir šķēršļi jāpārplāno, jāpārvieto tā, lai tiešām būtu šis efekts, ka mēs spējam apstādināt, apstādināt agresijas gadījumā potenciālo pretinieku,” saka Rieksts.

Pretmobilitātes ietvaros paredzēto būvdarbu veikšana uzticēta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Uzņēmums prasības no Aizsardzības ministrijas saņēmis decembra vidū, un vēl gatavo specifikāciju pirmajiem iepirkumiem. Paralēli noslēgusies pretendentu pieteikšanās trīs aptaujās par sakaru torņu būvēšanu, prettanku grāvju izveidi un šķēršļu izvietošanu, kā arī to glabāšanas laukumu izveidi. Pieteikušos uzņēmumus izvērtēs drošības iestādes un tikai tad tos aicinās iesniegt konkrētus cenu piedāvājumus. Aizsardzības ministrs apgalvo, ka būvdarbi šogad uzsāksies, un visu pagūs izdarīt paredzētajā laikā.

Līgums noslēgts par prettanku mīnu iegādēm. Savukārt par to, kā tikt pie kājnieku mīnām, kas šobrīd netiek ražotas, notiek kopīgas konsultācijas ar Somiju, Poliju un Lietuvu. “Līdz ar to atliek, vai nu pašiem ražot, vai nu pašiem reģionā ražot. Tāpat arī Somijas industrija, kura jau pavisam nesen šīs mīnas ir ražojusi, ir teikuši, ka viņi atsāks ražot, jo tagad viņi arī ir izstājušies no šīs konvencijas, kas aizliedza. Un tā kā tas ir tikai laika jautājums, kad reģionā būs kapacitāte, bet vienlaikus mēs arī. Šonedēļ vai šomēnes vai nākammēnes arī ar vietējo industriju apzinām viņu intereses un kapacitātes šajā jomā,” norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš.

Baltijas aizsardzības līnija jāizbūvē līdz 2028. gadam, tai kopumā atvēlēti 303 miljoni eiro, (tostarp 40 miljoni materiāltehnisko līdzekļu iegādei robežsardzes vajadzībām). Finansējums paredzēts ne tikai grāvju rakšanai un šķēršļu iegādei un izvietošanai, bet arī mīnu, distances mīnēšanas sistēmu, dažādu sensoru, kā arī riteņu artilērijas iegādei.

No minētajiem 303 miljoniem eiro iepriekšējos divos gados izlietoti 65 miljoni, šajā gadā plānoti darbi 55 miljonu apmērā, pārējā summa saplānota 27. un 28. gadam.