Iedzīvotāju iniciatīva par nelojālu personu izraidīšanu negūst atbalstu Saeimā

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nevirzīs tālāk iedzīvotāju iniciatīvu ar aicinājumu no Latvijas izraidīt nelojālus cilvēkus.

Komisija otrdien, uzklausot valsts iestāžu pārstāvjus, varēja sniegt atbildi iniciatīvas iesniedzējam, ka lielākā daļa ierobežojumu jau ir paredzēti esošajos likumos. Turklāt, ja nākotnē vēl būs nepieciešami kādi uzlabojumi, Saeimas komisija jau patlaban strādā ar dažādiem likuma grozījumiem, norādīja komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS).

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis komisijā teica, ka, vērtējot iniciatīvas būtību, daļa no šīs prasības jau ir izpildīta, proti, jau pirms pāris gadiem tika pieņemti grozījumi likumā par pilsonības atņemšanu nelojālām personām. Tāpat personām ir iespējams ar tiesas spriedumu piemērot izraidīšanas procedūru.

ĀM vērtējums ir tāds, ka, skatoties no starptautiskajām tiesībām un starptautisko tiesību viedokļa, pilsonības atņemšana ir ārkārtīgi smaga iejaukšanās personas tiesībās un Latvijai ir saistoši vairāki starptautiskie līgumi cilvēktiesību jomā. ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ir noteikts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz pilsonību un nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt pilsonību.

"No mūsu viedokļa, ja ir diskusija vai lēmums par stingrāku regulējumu pilsonības atņemšanas jautājumos, tad ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kā tas ietekmē mūsu starptautiskās saistības," uzsvēra ĀM pārstāvis.

Tāpat ĀM pārstāvis vērsa uzmanību uz citu valstu pieredzi, kas neliecina, ka pilsonības atņemšana būtu efektīvs līdzeklis, lai cīnītos ar valsts drošības apdraudējumu, un arī starptautisko tiesību sistēma ir uzbūvēta tā, lai Latvija neveidotu bezvalstniekus.

Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus, piekrītot ĀM, komisijā norādīja, ka jau ir daļēji sasniegts mērķis ar grozījumiem likumos, turklāt ir arī citi instrumenti un mehānismi, kā nodrošināt, ka valstī neuzturas personas, kas rada apdraudējumu. "Mēs runājam par tā saucamo melno sarakstu un personu atzīšanu par non grata (Latvijas nevēlamo personu)," uzsvēra Cinkus.

Pērn, piemēram, balstoties uz VDD ierosinājumu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, iekļāva 140 personas. Vairāk nekā pusei no šīm personām tika pagarināts sarakstā atrašanās termiņš.

Vienlaikus VDD priekšnieka vietnieks norādīja, ka likumsargiem nav viegli konstatēt personas ar dubultpilsonību. "Personas, kurām ir Krievijas un Latvijas pilsonība, ļoti apzināti un mērķtiecīgi cenšas to noslēpt," uzsvēra Cinkus.

Jau ziņots, ka iedzīvotāju parakstītā iniciatīva aicina steidzami izstrādāt jaunu likumu vai grozīt esošos normatīvos aktus, lai nodrošinātu Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu un Latvijas pilsonības atņemšanu.

Tās mērķis ir radīt drošu vidi, novērst draudus un stiprināt valsts drošību. Iniciatīvas autori uzsver, ka tas veicinās latviešu pašapziņu un apliecinās valsts nedalāmību attiecībā uz nacionālajām vērtībām, teritoriju, likumiem un valodu.