Arodbiedrības nesamierināsies ar virsstundu apmaksas samazināšanu
Ja Saeima pieņems Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, kas paredz virsstundu darba apmaksas samazināšanu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sola protestēt un nākt klajā ar atgādinājumu darbiniekiem, ka virsstundu strādāšana nav obligāta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja organizācijas prezidents Egils Baldzēns.
Lūgts precizēt, vai viena no protesta formām varētu būt arī iziešana ielās, Baldzēns atbildēja apstiprinoši, norādot, ka, piemēram, mītiņš pie Saeimas būtu adekvāta reakcija. "Protams, mēs varam pajautāt arī Valsts prezidentam, vai viņš šādas finansiālas aplamības atbalsta vai nē," sacīja arodbiedrību pārstāvis, informējot, ka prezidents šajā jautājumā ir izrādījis pretimnākšanu. Valsts pirmās personas un LBAS, kā arī tās dalīborganizāciju pārstāvju tikšanās esot ieplānota nākamā gada 8. janvārī.
Darba ņēmēju interešu aizstāvis intervijā televīzijai uzsvēra, ka Latvijā vidējā samaksa par vienu virsstundu jau tagad ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus darba devēji uzsver, ka vēlas noturēt kvalificētus darbiniekus, taču, samazinot samaksu par virsstundu darbu, tas diezin vai izdosies, sprieda Baldzēns.
Viņš arī kārtējo reizi uzsvēra, ka svarīgs ir nevis vienkārši procentuālais samazinājums vai palielinājums, bet tas, ko darbinieks par šiem eiro var nopirkt savai ģimenei. "Piemēram, ja mēs medmāsai palielināsim [algu] par 5% un lieliski atalgotam ārstam - arī par 5%, jūs saprotat, ka nevienlīdzība tikai pieaugs," skaidroja LBAS vadītājs.
Viņš informēja, ka arodbiedrību savienība otrajam lasījumam Darba likuma grozījumiem iesniegs arī priekšlikumus, lai uzlabotu darbinieku pozīcijas situācijās, kad darba devējs noteiktajā termiņā neizmaksā darba samaksu. "Tam ir jābūt ļoti limitētam laikam, kad darba devējs var aizkavēt maksājumu. Lai arī tas varētu būt ļoti objektīvi, bet darbiniekam būtu arī tiesības, piemēram, uzteikt darbu un meklēt kādu citu ienākumu avotu, nevis mierīgi gaidīt, kad kādreiz viņam samaksās," skaidroja Baldzēns.
Kā ziņots, LBAS uzskata, ka no grozījumiem Darba likumā, kas paredz virsstundu apmaksas samazināšanu, lielākie zaudētāji būs visa sabiedrība, bet iegūs tikai uzņēmēji un darba devēji. Saskaņā ar LBAS vēstīto, arodbiedrības vairākkārt uzsvērušas, ka virsstundu piemaksa jāvērtē eiro izteiksmē, nevis procentos, kā arī dzīves dārdzības līmenī.
LBAS uzskata, ka Latvijas darbaspēka izmaksas noteikti nav iemesls, kādēļ Latvijā uzņēmēji nespēj konkurēt ar citām valstīm, kur darbaspēks izmaksā krietni vairāk. Arodbiedrību savienība tādējādi secina, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina.
Arodbiedrība gadu no gada dažādu politikas plānošanas dokumentu apspriešanā esot norādījusi uz nepiedodami augsto ienākumu nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" kvintiļu salīdzinājumu, gan izvērtējot Džini koeficientu.
Arī Eiropas Centrālā banka ir atzinusi, ka 5% Latvijas bagātāko iedzīvotāju ienākumi atbilst 54% sabiedrības trūcīgākās daļas ienākumiem, norāda arodbiedrību pārstāvji.
LBAS ieskatā, līdz šim diskusijā ir aizmirsts galvenais - ietekme uz sabiedrību kopumā. Pēc savienībā paustā, Ekonomikas ministrija (EM), veicot vērtējumus par virsstundu piemaksu samazināšanu, nejauši ir aizmirsusi arī izvērtēt šādu izmaiņu ietekmi uz valsts pamatbudžetu, sociālo budžetu un pašvaldību budžetiem.
Arodbiedrību savienība ir aprēķinājusi provizorisku ietekmi gan uz darba ņēmējiem, gan ieņēmumiem budžetos. Pēc LBAS vēstītā, samazinot virsstundu piemaksas līdz 50% visiem darba ņēmējiem, 2026. gadā kopumā darba ņēmēji darba samaksā zaudētu ap 146,3 miljoniem eiro. Balstoties uz pēdējiem pieejamajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par nodarbināto skaitu 2023. gadā un vidējo stundas tarifa likmi, 117,9 miljoni eiro no zaudētajiem ienākumiem ir darbiniekiem privātajā sektorā.
Zaudētie ieņēmumi konsolidētajā kopbudžetā pie šāda samazinājuma veidotu 87,2 miljonus eiro, no tiem gandrīz 50 miljoni eiro samazinājums sociālajām iemaksām un par 37,3 miljoniem eiro tiktu samazināti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, aprēķinājusi LBAS.
LBAS uzskata, ka ieguvēji no virsstundu apmaksas samazināšanas ir tikai un vienīgi uzņēmēji un darba devēji, kuriem tiek nodrošināta "ievērojama papildu peļņa bez nevienas investīcijas, inovācijas un piepūles, vienkārši ar vienu Darba likuma grozījumu un EM atbalstu". Savukārt zaudētāji, pēc LBAS domām, ir visa pārējā sabiedrība, jo, piemēram, 2026. gadā zaudējumu kopsumma veido 233,5 miljonus eiro.
Jau vēstīts, ka valdība šā gada augustā atbalstīja LM rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.
Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.
Izmaiņas tostarp paredz iespēju samazināt samaksu par virsstundu darbu. Šobrīd likums paredz piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka puses varēs vienoties par mazāku virsstundu apmaksas apmēru. Tas nozīmē, ka ar koplīgumu darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs vienoties par mazāku virsstundu apmaksas apmēru, bet kas nav mazāks kā 50% apmērā.
