Pneimonologs: Antibiotikas pret vīrusiem nestrādā, gripu un kovidu ar antibiotikām neārstē

Šajā laikā, kad daudzi slimo, Skrides Sirds klīnikas pneimonologs Diāna Ērgle TV24 raidījumā “Ārsts atbild” piekodina būt uzmanīgiem medikamentu izvēlē un bez vajadzības nelietot antibiotikas. “Jo vairāk mēs nepamatoti lietosim antibiotikas, jo lielāka ir iespēja, ka nākamreiz, kad tās vajadzēs, tās vairs nestrādās.”

“Ir ļoti daudzas un parastas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, kuru gadījumā cilvēki daudz un bieži izmanto antibiotikas pilnīgi bez pamatojuma, bet antibiotikas pret vīrusiem nestrādā,” skaidro ārste. Antibakteriālā rezistence - tā esot milzīga globāla problēma, ko atzinusi arī PVO (Pasaules Veselības organizācija) un definējusi kā vienu no 21. gadsimta lielajiem izaicinājumiem.

“Ir daudz baktēriju, kas kļūst aizvien nejutīgākas pret antibiotikām, mēs ar to saskaramies ikdienā, un situācija tikai pasliktinās. Mums ir pacienti, kas saslimst ar infekcijām un mēs nevaram piedāvāt nevienas antibiotikas, jo pacientam ir rezistence pret visu, izņemot varbūt vienu līdzekli, kas var bojāt nieres vai izraisīt citas smagas blakusparādības,” tā Ērgle.

Uz jautājumu, kā tādā gadījumā ārsti rīkojas, viņa atbild, ka, protams, glābj pacientu un dod šīs antibiotikas, jo pretējā gadījumā pacients var arī neizveseļoties un nomirt. Un šīs esot sekas tam, ka ikdienā cilvēki nepamatoti lieto antibiotikas. Arī gripas gadījumā antibiotikas nepieciešamas vien tad, ja rodas komplikācijas - sākas bakteriālā pneimonija, vidusauss iekaisums, bet pašu vīrusa saslimšanu ar antibiotikām neārstē. Ja lauž kaulus, ir temperatūra, pneimonoloģe iesaka aptiekā nopirkt paštestus, lai noteiktu, kas tas ir - gripa, kovids…

Pirmās piecas sešas dienas var justies sliktāk, pēc tam parasti cilvēks sāk atveseļoties. Bet, ja šķiet, ka ir atkritiens, kļūst sliktāk, un tā varot būt, tad jādomā par antibiotiku lietošanu, jo visticamāk tās būs gripas izraisītas komplikācijas. Ārste arī atzīst, ka saprot ģimenes āstus, kas jau vīrusa saslimšanas sākumā nozīmē antibiotikas, jo it kā taču nekas slikts nevarot nenotikt, taču: “Tā ir ļoti liela iejaukšanās zarnu mikrobiomā. Jo biežāk mēs lietojam antibiotikas, jo vairāk tiek izjaukts līdzsvars mikrobiomā.

Un tad sākas sūdzības par kuņga-zarnu traktu, cilvēks kļūst arī mazāk aizsargāts, attīstās antibakteriālā rezistence. Tāpēc - jo vairāk mēs nepamatoti lietosim antibiotikas, jo lielāka ir iespēja, ka nākamreiz, kad tās vajadzēs, tās vairs nestrādās.”