Latvijā nākamgad bezpilota lidaparātu spējās ieguldīs 50 miljonus eiro

Nākamajā gadā pretgaisa aizsardzības stiprināšanai plānots novirzīt 200,54 miljonus eiro, savukārt 50 miljoni eiro tiks ieguldīti bezpilota lidaparātu spējās, kas ir ievērojams finansējuma pieaugums, salīdzinot ar šo gadu, kad šīm spējām tika novirzīti 20 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja informatīvo ziņojumu par trieciendronu ražošanas projektu "BETA", taču ministrija aģentūrai LETA nekādu informāciju par šo projektu nesniedza.

Jau ziņots, ka Latvija ir kļuvusi par pirmo NATO dalībvalsti, kas ieviesusi akustisko dronu detekciju visā austrumu robežā, būtiski uzlabojot spēju savlaicīgi atklāt zemu lidojošus objektus. Paralēli tiek integrētas jaunas novērošanas sistēmas - to vidū arī pavisam nesen saņemtie "Giraffe" 1X radari. "Šie risinājumi ir nozīmīgs solis "dronu sienas" izveidē, kas ietver gan detekciju, gan dronu pretdarbības pasākumus un stiprina Latvijas spēju aizsargāt savu gaisa telpu," uzsvēris aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Vienlaikus aktīvi tiek attīstītas pretdronu sistēmas ciešā sadarbībā ar vietējo aizsardzības industriju. Gada sākumā noslēgta virkne pētniecības un attīstības projektu, kas vērsti uz elektroniskās karadarbības tehnoloģijām, militāri mobilajām platformām, pārtvērējdroniem un vadāmajām raķetēm.

Militārajā poligonā "Sēlija" veikti pirmie pārtvērējdronu testi, un līdz gada beigām Nacionālie bruņotie spēki saņems pirmos vietēji ražotos pārtvērējdronus, kas tiks izvietoti pierobežā. Turklāt Latvija iegādāsies arī Ukrainā testētus dronus, lai izvērtētu to efektivitāti. Paralēli sākts darbs pie nākamās paaudzes pārtvērējdronu izvērtēšanas, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību.

Latvija, Nīderlande un Horvātija decembra sākumā Briselē notikušajā Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē vienojās par ciešāku sadarbību dronu un pretdronu sistēmu attīstībā. Kā norāda AM, šī partnerība apliecina Latvijas līderību un nostiprina mūsu valsts lomu Eiropas kopējās drošības telpas veidošanā, vienlaikus veicinot tādu risinājumu izstrādi, kas uzlabos gan Latvijas, gan visas Eiropas Savienības aizsardzības spējas.