SEPLP locekļa amatam nolemj virzīt zinātņu pētnieku Andri Saulīti (papildināts)

Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome pirmdien nolēma apstiprināšanai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatā uz Saeimu virzīt sociālo zinātņu pētnieku Andri Saulīti.

Saulītis bija ieguvis otro vietu Memoranda padomes otrajā rīkotajā konkursā uz SEPLP locekļa amatu.

Saulītis, prezentējot savu skatījumu, ja viņš tiktu apstiprināts par SEPLP locekli, Memoranda padomei skaidroja, ka saredz Latvijas Sabiedriskā medija attīstību trijos galvenajos virzienos, tostarp demokrātijas stiprināšanā, vārda brīvībā un sarunāšanas kultūrā, kā arī inovāciju līderībā. Savā prezentācijā viņš izklāstīja, kā sabiedriskajam medijam būtu jāstrādā, lai attīstītu šos virzienus.

Viņš atzina, ka neuzskata, ka SEPLP locekļu skaits būtu jāsamazina, bet tieši otrādi - iespējams, pat jāpalielina.

Saulītis ir Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra asociēts pētnieks. Atbilstoši centra mājaslapā pieejamai informācijai Saulītis ieguvis maģistra grādu antropoloģijā Jaunas skolas universitātē ASV, savukārt doktora grādu socioloģijā aizstāvējis Eiropas Universitātes Institūtā Itālijā ar disertāciju "Vai virzītāji spēj pavirzīt parādnieku? Četri lauka eksperimenti ar maksājuma atgādinājumiem".

Šobrīd Saulītis ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks.

Saulītis ir guvis plašu pieredzi medijos. Viņš strādājis kā Latvijas Radio ziņu korespondents, bijis Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktors un portāla "Diena.lv" redaktors. Tāpat Saulītis ir bijis Latvijas Televīzijas satura redaktors.

Ievērojama pieredze Saulītim ir dažādos pētniecības un zināšanu pārneses projektos gan Latvijā, gan starptautiski par sociāliem, ekonomiskiem un cilvēku uzvedības jautājumiem, kā arī par mākslīgo intelektu.

Virzīt kandidātu apstiprināšanai Saeimā, nevis rīkot jaunu konkursu, piektdien, 5. decembrī, bija rekomendējusi arī otrā konkursa vērtēšanas komisija. Konkursa vērtēšanas komisijas vadītājs, Memoranda padomes priekšsēdētāja vietnieks Georgs Rubenis aģentūrai LETA gan apliecināja, ka no konkursa vērtēšanas komisijas sevi bija atstatījusi Mediju ētikas padomes pārstāve Anda Rožukalne. Pagājušajā nedēļā Latvijas Mediju ētikas padome bija paziņojusi, ka tā neredz iespēju turpināt darbu Memoranda padomes virzīta SEPLP kandidāta atlasē.

Saulīša tālāku virzīšanu pirmdien atbalstīja 15 Memoranda padomes locekļi, un neviens nebija pret. Vienlaikus biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" Rīcībpolitikas darba grupas vadītājs Kirils Solovjovs norādīja, ka balsojumā nepiedalīsies, pamatojot to ar visu SEPLP locekļa atlases procesu un lielā mērā to, kādā situācijā Memoranda padomi esot nostādījusi Saeima. Tomēr viņš pauda, ka Saulīša kandidatūru uzskata par ļoti labu.

Rubenis, skaidrojot, kādēļ konkursa vērtēšanas komisija uzskatīja, ka labāk ir virzīt Saulīša kandidatūru, nevis rīkot jau trešo konkursu uz SEPLP locekļa amatu, norādīja, ka nav šaubu, ka padome var funkcionēt, taču SEPLP veic sabiedriski nozīmīgas funkcijas, un tādēļ ir būtiski, ka lēmumu pieņemšanā SEPLP ietvaros tiek nodrošināta viedokļu daudzveidība. "Tas iespējams tikai tad, ja padome darbojas pilnā sastāvā," uzsvēra Rubenis. Sludinot trešo konkursu vai, mainot likumu attiecībā uz SEPLP locekļa apstiprināšanas kārtību, izpaliktu steidzamība, viņš norādīja.

Tāpat, sludinot trešo konkursu, pastāvētu risks, ka tajā nevēlētos pieteikties jomas profesionāļi, ņemot vērā, ka Saeima izbrāķēja pirmo divu konkursu Memoranda padomes atbalstītos kandidātus.

Vērtēšanas komisijas locekļi izprot aicinājumu veikt izmaiņas likumā, kas izskanējis gan no Latvijas Mediju ētikas padomes tās atklātajā vēstulē, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) puses Memoranda padomes tikšanās laikā, gan no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča publiski paustās informācijas. "Taču uzskatām, ka šādas likuma izmaiņas steidzamības kārtā nav atbalstāmas - pirms Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma atvēršanas nepieciešamas plašas sabiedrības diskusijas, iesaistot mediju, sabiedrības, akadēmiskos un citus pārstāvjus," teica Rubenis.

Vērtēšanas komisija šobrīd neredz, ka strauji virzītas izmaiņas likumā būtu atbilstošs labas prakses un procesu pārvaldības risinājums un ka tas būtu pašmērķīgs risinājums, lai nodrošinātu Memoranda padomes pārstāvja ievēlēšanu SEPLP.

Rubenis arī izcēla, ka pilsoniskā sabiedrība pastāv uz skaidriem kritērijiem, caurspīdīgiem procesiem un atklātu konkursu SEPLP locekļa atlasei. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka šajos apstākļos vienīgā iespēja ir virzīt kandidātu, kurš ir piedalījies atlases procesā, atbilst likuma prasībām un ticis augstu vērtēts no komisijas puses. "Tāda kandidāta virzīšana, kas nav ticis vērtēts konkursa ietvaros, būtu pretrunā ne tikai ar mūsu pašu pausto, bet arī ar vērtībām, kuras pārstāv Memoranda padome," viņš uzsvēra.

Tāpat, paužot personīgo viedokli, Rubenis norādīja, ka dažādi šī gada notikumi izgaismojuši nepieciešamību pēc izvērstāka un skaidrāka dialoga ne tikai starp politisko procesu īstenotājiem un pilsonisko sabiedrību, bet arī sabiedrību kopumā. "Pretējā gadījumā riskējam ne tikai sabiedrības līdzdalību nonivilēt līdz formālam procesam, bet arī vēl vairāk padziļināt plaisu starp sabiedrības ievēlētiem pārstāvjiem un pašu sabiedrību, kas kopumā rada pateicīgu augsni dažāda veida sabiedrības šķelšanai, sabiedrības noturībspējas mazināšanai un noved pie savstarpējas neuzticēšanās, polarizācijas un sabiedrības fragmentācijas," teica Rubenis.

Viņš arī pauda pārliecību, ka konkursa vērtēšanas komisija ir darbojusies lietišķākajā iespējamā veidā. "Redzot iepriekšējos politizētos lēmumus, savā ziņā nākam pretim un piedāvājam trešo kandidātu, risinot situāciju, nevis to vēl vairāk eskalējot," skaidroja Rubenis.

Plānots, ka Saulīti 10. decembrī uzklausīs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Jau vēstīts, ka Saeima šogad ir noraidījusi divus NVO un MK sadarbības memoranda padomes virzītus kandidātus SEPLP locekļa amatam - vispirms tika izbrāķēts bijušais Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Belte, bet 13. novembrī - arī bijušais SEPLP un Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis.

Pēc jau otrā kandidāta noraidīšanas padomes vadītāja vietnieks Rubenis aģentūrai LETA sacīja, ka padome šobrīd jūtas iedzīta strupceļā.

Savukārt Latvijas Mediju ētikas padome šonedēļ paziņoja, ka, izvērtējot SEPLP locekļa atlases procedūras gaitu, tā neredz iespēju turpināt darbu NVO un MK sadarbības memoranda padomes virzīta SEPLP kandidāta atlasē.

Kā paudusi Ētikas padome, lai izkļūtu no pašreizējā strupceļa un atgrieztos pie likuma gara ievērošanas, būtu lietderīgi atcelt normu, kas paredz, ka Memoranda padomes virzīto kandidātu apstiprina Saeima, tā vietā deleģējot kandidāta apstiprināšanu Memoranda padomei vai citai institūcijai, kas mazāk pakļauta politiskai konjunktūrai.

Līdz brīdim, kad šāds procedūras trūkums būs novērsts, Ētikas padomes pārstāvji nepiedalīsies turpmākajā SEPLP locekļa atlases procesā, paziņoja padome.

Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni - Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.