Viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas siltumapgādes sadārdzinājumu izveides iniciatoriem, Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) nepiekrīt "Progresīvo" paustajam apgalvojumam, ka jaunās komisijas darbu būtu iespējams veikt jau esošajās Saeimas komisijās, netērējot papildu līdzekļus.
Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Kulbergs uzsvēra, ka "Progresīvie" kontrolē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, Rīgas domi un arī Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju. "Tad kāpēc viņi neveica nekādas darbības, lai šo jautājumu reāli mainītu?" vaicāja opozīcijas deputāts, uzsverot, ka viņš par šo problēmu runā jau kopš 2022. gada.
Uz papildjautājumu, vai jaunās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu varētu paveikt esošajās Saeimas komisijās tad, ja par minēto jomu atbildīgās komisijas nekontrolētu "Progresīvie", Kulbergs atbildēja, ka iepriekš viņš šo jautājumu jau esot sācis risināt, būdams Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs, bet līdz ar valdības nomaiņu un deputāta pārstāvētā "Apvienotā saraksta" nonākšanu opozīcijā zaudēts arī apakškomisijas vadītāja amats, un jautājuma risināšana apstājusies.
"Tā komisija sāka nodarboties ar zaļo organizāciju rupora vietu, bet par enerģiju mēs vairs nerunājam, un tādā veidā risinājumu šeit nevarēja tik viegli panākt. Visu šo vasaru es mēģināju šo jautājumu risināt ārpus [parlamentārās] izmeklēšanas komisijas. [Parlamentārās] izmeklēšanas komisija nav pašmērķis," uzsvēra Kulbergs.
Viņš skaidroja, ka Rīgas siltumapgādes sadārdzinājuma risināšanā ir ļoti daudz iesaistīto pušu, un jautājumi tiek "futbolēti" no vienas institūcijas pie citas, tāpēc "ir skaidrs, ka šis jautājums ir daudz vairāk nekā vienkārši vienas Rīgas domes vai vienas Saeimas komisijas ietvaros".
Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē.
"Progresīvie" šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka jaunās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu par Rīgas siltumapgādes sadārdzinājumu būtu iespējams veikt jau esošajās Saeimas komisijās, netērējot papildu līdzekļus.
"Progresīvie" uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide neattaisno tās organizēšanai nepieciešamās papildu izmaksas, jo pēc būtības dublēs darbu, kas var tikt veikts jau esošajās Saeimas komisijās un apakškomisijās bez papildu tēriņiem. "Šīs komisijas izveide būtībā ir acīmredzams atsevišķu opozīcijas politiķu mēģinājums iegūt nodokļu maksātāju apmaksātu priekšvēlēšanu platformu," pauda politiskais spēks.
LETA jau ziņoja, ka, iniciējot parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, deputāti norādīja uz iespējamām problēmām, kas saistītas ar AS "Latvenergo" termoelektrocentrāļu (TEC) darbību un AS "Rīgas siltums" pārvaldību, paužot viedokli, ka sabiedrības ieguldījumi šajās struktūrās nav devuši gaidīto efektivitāti un ilgtspēju.
Viens no galvenajiem pārmetumiem ir par praksēm, kur TEC saražotā siltumenerģija tiek izvadīta atmosfērā, nevis izmantota centralizētajā siltumapgādē, kamēr no privātiem komersantiem tiek iepirkta dārgāka siltumenerģija. "Tas ne tikai rada liekus izdevumus, bet arī dubultu vides piesārņojumu, pārkāpjot gan nacionālos, gan Eiropas Savienības normatīvos aktus," uzskata komisijas veidotāji. Deputāti pauž bažas par nesaimniecisku rīcību, iespējamu sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu un nepietiekamu pārvaldību enerģētikas sektorā.
Lēmums par izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai sešu mēnešu laikā jāizvērtē virkne jautājumu, tostarp siltumenerģijas iepirkumu efektivitāte, atlikumsiltuma izmantošana, vides ietekme, valsts atbalsta pamatotība, pārvaldības kvalitāte, kā arī valdes un padomes locekļu atlases procedūras AS "Rīgas siltums" un AS "Latvenergo".
Komisijai būs jānoskaidro, vai pastāv sistemātiskas nepilnības, kas veicina sadārdzinājumu un apdraud enerģētisko drošību nākotnē, teikts lēmumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.
Jau ziņots, ka šovasar tika kritizēti "Rīgas siltuma" plāni rudenī celt siltuma tarifus.
Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Taču pēc tarifa pārvērtēšanas "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. oktobra pieauga par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par MWh.
Lai nodrošinātu caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu siltumenerģijas cenu Rīgas iedzīvotājiem, "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcija sagatavojusi Enerģētikas likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest regulētu tarifu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā.
Likumprojekts tapis, reaģējot uz situāciju Rīgas siltumenerģijas tirgū, kur atsevišķos periodos, kad nav konkurences, siltumenerģijas cenas ir būtiski paaugstinājušās, ļaujot atsevišķiem uzņēmumiem gūt lielu peļņu.
Jaunais regulējums noteiks, ka neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs, kas pārdod vairāk nekā divu miljonu megavatstundu siltumenerģiju lielam siltumapgādes sistēmas operatoram, piemēram, AS "Rīgas siltums", nedrīkstēs pārdot to par cenu, kas pārsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto tarifu.
Ja līdz 2026. gada 31. augustam uzņēmumam nebūs noteikts tarifs, tas zaudēs tiesības piedalīties siltumenerģijas iepirkumos, līdz tarifs tiks apstiprināts. Tarifu izstrādi un apstiprināšanu nodrošinās SPRK.
2024. gadā neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju, kas piegādā enerģiju AS "Rīgas siltums", peļņas rādītāji sasniedza ievērojamus līmeņus - vairākiem uzņēmumiem rentabilitāte pārsniedza 15%, atsevišķiem ražotājiem sasniedzot gandrīz 30%, skaidroja frakcijā.