Nepilngadīgās grūtnieces pamestas likteņa varā; apmēram 200 bērniem ik gadu pietrūkst valsts atbalsta

Latvijā ik gadu gandrīz 100 bērnu piedzimst mātēm, kas vēl nav sasniegušas pilngadību, taču atbalsta sistēma šīm jaunajām meitenēm joprojām nav izveidota un balstās uz atsevišķu speciālistu iniciatīvu, nevis strukturētu valsts politiku, uzsver eksperti Bērnu slimnīcas fonda (BSF) raidierakstā "Vienādas iespējas visiem".

Kā aģentūru LETA informēja BSF Komunikācijas projektu vadītāja Linda Anna Dāldere, eksperti aktualizēja vairākas problēmas. Piemēram, jaunietes bieži slēpj grūtniecību, baidoties no nosodījuma un sistēmas noraidošas attieksmes, bet pakalpojumu pieejamība būtiski atšķiras dažādās pašvaldībās.

Daudzas meitenes nenonāk līdz ārstam vai sociālajam darbiniekam nezināšanas, kauna vai pieejamības trūkuma dēļ, vienlaikus bieži vien pat speciālistiem nav skaidrs, kā rīkoties, kad nepilngadīga meitene kļūst par māti, norādīja sociālā darbiniece, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Iveta Dūma.

Lai gan nepilngadīgajām grūtniecēm Latvijā netiek nodrošināta īpaša atbalsta sistēma, ir virkne vispārējo pakalpojumu, kurus viņas var izmantot, bet pieejamība un kvalitāte būtiski atšķiras dažādās pašvaldībās. Kā uzsver raidieraksta dalībnieces, tas veido nevienlīdzīgu situāciju, kur atbalsts vairāk atkarīgs no dzīvesvietas un iesaistīto speciālistu ieinteresētības, nevis vienotas valsts stratēģijas.

Kā norāda BSF vadītāja Liene Dambiņa, pirms vairākiem gadiem, sākot BSF atbalsta programmu nepilngadīgajām grūtniecēm, demogrāfiskā situācija Latvijā vēl nebija tik kritiska, kāda tā ir šobrīd, bet jau tad bija skaidrs, ka ir ļoti svarīgi parūpēties par abiem bērniem - gan jauno māmiņu, gan gaidāmo mazuli.

Viņas ieskatā, ņemot vērā demogrāfiskās situācijas attīstību, jautājums kļuvis vēl aktuālāks, jo aptuveni 200 bērniem ik gadu pietrūkst valsts atbalsta.

BSF kopā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju un Dzemdību nama fondu īsteno projektu "Mazaizsargātas sabiedrības grupas - nepilngadīgo grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms" laikā, ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības programmas "NextGenerationEU" piešķirtajiem līdzekļiem.

Tā laikā izveidots informatīvs ceļvedis jaunajiem vecākiem un atbalsta personām, uzlabota mentoru programma, apmācīti speciālisti un veidoti praktiski rīki. Projekta laikā top arī raidieraksti.

Septembrī notiks arī konference "Atbalsts nepilngadīgām grūtniecēm: no pieredzes līdz ilgtspējīgiem risinājumiem", kurā piedalīsies ārvalstu eksperti.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.oktobra līdz šī gada 1.oktobrim.

Dambiņa skaidro, ka projekts izgaismo daudzas lietas, kas meitenēm un mazuļiem ir nepieciešamas un kuras var paveikt bez papildu finansējuma, veicinot sadarbību un informācijas pieejamību.

BSF arī norāda, ka papildus būtiski piesaistīt arī valsts atbalstu, lai jaunajām, nepilngadīgajām māmiņām un viņu mazuļiem būtu pieejama palīdzība, kas ļautu izaugt veseliem un sociāli aizsargātiem.

"Esam uzrunājuši atbildīgās valsts institūcijas un ceram, ka jau nākamajā gadā valsts finansējums nepilngadīgajām grūtniecēm un viņu mazuļiem būs pieejams," norāda Dambiņa.

Epizodes noslēgumā raidierakstā tiek iezīmēti virzieni, kā sistēmu uzlabot, nodrošinot, ka katrā ģimenes ārstu praksē tiek ieviesti vecmāšu kabineti un ieviesta veselības mācība, lai novērstu informācijas trūkumu.

Savukārt Dūma redz potenciālu īpašā veselības centrā jauniešiem, kurā varētu vērsties bez stigmas un formāliem šķēršļiem, lai vienkāršāk saņemtu atbalstu.

Valsts finansējums būtu nepieciešams arī mentoru programmai, ko šobrīd sniedz BSF pilotētā mentoru programma, kurā katrai redzeslokā nonākušajai nepilngadīgajai grūtniecei tiek piedāvāts cilvēks, kas palīdz orientēties pieejamajā atbalstā, atgādina par ārstu vizītēm, pavada pie speciālistiem un ir līdzās.

Raidieraksts ir daļa no informatīvi izglītojošas kampaņas, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības un politikas veidotāju izpratni par jauniešu - īpaši nepilngadīgu grūtnieču - vajadzībām un ikdienas realitāti. Epizodē ekspertes ne vien izgaismo galvenos sistēmiskos izaicinājumus, bet arī piedāvā iespējamos risinājumus, balstoties gan personīgajā, gan profesionālajā pieredzē.

Grūtnieču aprūpe ir valsts apmaksāta visām, neatkarīgi no vecuma - tai skaitā pie ginekologa, vecmātes vai ģimenes ārsta, ja speciālistam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu.

Savukārt vecmāšu kabineti atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Rīgā, piedāvā arī psihoemocionālu un izglītojošu atbalstu meitenēm. Šie kabineti sniedz konsultācijas par personīgo higiēnu, robežu noteikšanu un reproduktīvo veselību. Tāpat pozitīvi novērtēts arī PEP mammu sniegtais emocionālais un praktiskais atbalsts grūtniecēm un jaunajām māmiņām, tomēr pieejamība reģionos būtiski atšķiras - Rīgā pakalpojumu var saņemt sešas reizes bez maksas, bet citās pašvaldībās tas nereti nemaz nav pieejams.