Bērnu slimnīcas fonds vēlas izveidot zaļo koridoru nepilngadīgām grūtniecēm

© Pixabay.com

Bērnu slimnīcas fonds (BSF) norāda uz nepieciešamību sniegt atbalstu nepilngadīgām grūtniecēm, radot viņām zaļo koridoru, teikts BSF īstenotajā projektā "Mazaizsargātas sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: Rīcības plāns 2022.-2025.gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā."

BSF īstenotā un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) finansētā projekta mērķis bija iesaistīt sabiedrību un izveidot rīcības plānu, kas vērsts uz nepieciešamo nepilngadīgo grūtnieču atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā, kā arī preventīvām darbībām, aģentūru LETA informēja BSF Komunikācijas un projektu daļas vadītāja Karīna Pētersone.

Kopumā rīcības plānā iezīmētas sešas attīstības perspektīvas - "Preventīvais darbs: pirms grūtniecības iestāšanās", "Sistemātiskie risinājumi", "Darbs ar sievietēm - nepilngadīgām grūtniecēm/māmiņām", "Darbs ar apkārtējiem", "Darbs ar profesionāļiem" un "Praktiskā palīdzība / praktiskie risinājumi".

Sistēmiskie risinājumi paredz tādus pasākumus kā, piemēram, algoritma radīšanu grūtniecības nepilngadīgai sievietei gadījuma vadīšanai, atbalsta personas institūta ieviešanu, ģimenes ārstu iesaistes veicināšanu, specializētu ginekoloģisko pakalpojumu pieejamības paplašināšanu, "viena punkta aprūpes" attīstīšanu, multidisciplināras komandas izveidi gadījuma vadīšanai, starpinstitucionālās sadarbības veicināšanu, "zaļā koridora" izveidi nepilngadīgām grūtniecēm. Tāpat tie paredz vecmāšu lomas paplašināšanu, sevišķi pēcdzemdību aprūpē, psiholoģiskās palīdzības pieejamības nodrošināšanu, pēcdzemdību ilgtermiņa palīdzības attīstīšanu, nepilngadīgo grūtniecības jautājumos specializēta darbinieka nodrošināšanu sociālajo dienestos, kā arī primārās profilakses stiprināšanu un bezmaksas juridiskās palīdzības pieejamību.

Vienlaikus BSF vērtējumā nepieciešams arī darbs ar sievietēm, darbs ar sieviešu sociālā tīklojuma pārstāvjiem, darbs ar profesionāļiem un praktiskie risinājumi. Piemēram, nepieciešamais darbs ar nepilngadīgajām grūtniecēm sevī ietver apmācību par seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām, par grūtniecību, gatavošanos dzemdībām, bērna aprūpi, uzturu, par budžeta plānošanu un ikdienas dzīves veidošanu, par attiecību veidošanu, tostarp ar bērna tēvu, par kritisko domāšanu, arī jauno māmiņu kopienas veidošanu, darbu ar jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Savukārt nepieciešamo aktivitāšu darbā ar profesionāļiem klāstā ir sociālo darbinieku, mediķu, bāriņtiesu un citu speciālistu izglītošana par darbu un komunikāciju ar nepilngadīgām grūtniecēm, audžuģimeņu apmācību stiprināšana par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, kā arī skolu pedagogu sistemātiska izglītošana par minētajām tēmām.

BSF vadītāja Liene Dambiņa atgādināja, ka gan jaunajām meitenēm, gan viņu bērniņiem ir nepieciešams atbalsts, sākot no labiem vārdiem un sirsnīgas attieksmes līdz praktiskām lietām, lai varētu aprūpēt bērnu un vienlaikus pabeigt mācības skolā. Valsts līmenī tās ir rūpes par diviem bērniem, kuri ir ļoti neaizsargāti un kuru nākotne ir tieši atkarīga no palīdzības, kāds tiks nodrošināts gan grūtniecības laikā, gan pēc bērniņa piedzimšanas.

Lai iesāktais darbs pie atbalsta sistēmas izveides turpinātos, sagatavotais rīcības plāns tiek nosūtīts arī atbildīgajām ministrijām un Saeimai.

Pētersone norādīja, ka šis ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā, kurš sniedz ieskatu gan apstākļos, kādos nepilngadīgās meitenes atrodas grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, gan jauno māmiņu un speciālistu novērojumi par atbalsta sistēmas trūkumiem.

Projekta laikā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociēto profesori un Sabiedrības veselības institūta direktori Andu Ķīvīti - Urtāni, tika veikts pētījums par sievietēm, kuras iznēsājušas un dzemdējušas bērnus vēl pirms pilngadības sasniegšanas. Pētījumā tika veiktas padziļinātās intervijas gan ar sievietēm, kuras pēdējo gadu laikā kļuvušas par nepilngadīgām māmiņām, gan dažādu nozaru ekspertiem, kuri ar šādām sievietēm strādā.

Savukārt paralēli notikušajās diskusijās un domnīcās ar jomas speciālistiem tika apskatītas tādas tēmas kā: "Esošās situācijas skaidrojums nepilngadīgo jauniešu grūtniecības jomā.", "Citu valstu pieredze un labās prakses piemēri sociālā atbalsta sniegšanā", "Tēva loma/iesaiste bērna audzināšanā", "Citu valstu pieredze un labā prakse prevencijas un medicīnas griezumā".

Projekts tika īstenots no šī gada 1.janvāra līdz 31.oktobrim.

Veselība

Kolagēnu saturoši uztura bagātinātāji pēdējos gados ir kļuvuši īpaši populāri gan skaistumam – ādas, matu un nagu stiprināšanai, gan locītavu atbalstam. Kas ir kolagēns, kas norāda uz tā trūkumu, vai varam to uzņemt ar uzturu un kā izvēlēties sev piemērotāko kolagēnu? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Svarīgākais