Pārrunās ieceri biržā pārdot valsts uzņēmumu daļas

Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcija nākamnedēļ tiksies ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (AS), lai runātu par valdības ieceri atsavināt daļas valsts kapitālsabiedrībās, tostarp tajās, kas ar likumu atzītas par neprivatizējamām, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.

Kā norāda partijā, ņemot vērā pēdējās dienās publiski izskanējušos valdības paziņojumus un iespējamos lēmumus, kas raisījuši sabiedrības satraukumu, AS frakcija aicinājusi uz tikšanos finanšu ministru, prasot "detalizētu skaidrojumu jautājumos, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus".

Tikšanās laikā plānots runāt arī par skaidras naudas aprites ierobežojumu samērīgumu, valsts budžeta veidošanu - īpaši jautājumu par aizņemšanās robežas atcelšanu, kā arī pārrunāt citus aktuālus jautājumus, kas ietekmē valsts finanšu stabilitāti un sabiedrības uzticēšanos valsts vadībai.

AS valdes līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns norāda, ka, "nespējot apņēmīgi samazināt tēriņus, valdība grib iet ierasti vieglāko ceļu, aizņemties un audzēt parādus".

"Taču caurums budžetā šoreiz tik liels, ka sāk rasties vilinājums izpārdot Latvijas valsts vērtīgākos īpašumus. Nekādi valdības un tai pietuvināto ekspertu skaistie vārdi un miglas pūšana te nelīdzēs, tas jāaptur jau saknē," teic Smiltēns.

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norāda, ka AS frakcija uzskata, ka šie jautājumi prasa plašāku politisko un sabiedrisko diskusiju un skaidru argumentāciju no valdības puses.

"Nedrīkst pieļaut sasteigtus vai īstermiņa lēmumus, kas var apdraudēt valsts ilgtspēju un mazināt sabiedrības uzticēšanos valstij. Īpaši uzsveram, ka valsts stratēģisko uzņēmumu pilnīga vai daļēja pārdošana radītu nopietnus riskus - šādu lēmumu AS neatbalsta," pauž Tavars.

Tikšanās notiks AS Saeimas frakcijas telpās, Jēkaba ielā 16, 17.jūlijā, plkst.12.

Kā vēstīts, Saeimas opozīcijas partijas - AS, "Latvija pirmajā vietā", Nacionālā apvienība un "Stabilitātei" neatbalsta Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu paredzēt iespēju pārdot biržā stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas.

Tāpat arī koalīcijas partija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pauda, ka kategoriski iebilst FM ierosinājumiem attiecībā uz valsts uzņēmumu daļēju pārdošanu un norādīja, ka aicinās finanšu ministru tuvākajā laikā nākt klajā ar savu skaidrojumu ZZS un sabiedrībai.

ZZS paziņojumā paudusi, ka kategoriski iebilst pret FM ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem - AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži".

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien žurnālistiem pauda, ka diskusijai sabiedrībā par valsts uzņēmumu iespējamo kotēšanu biržā ir jābūt.

"Demokrātiskā valstī, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs atklāti un godīgi diskutējam arī par sarežģītām lietām," teica Siliņa. Viņa ar interesi vērojot, kā attīstās Lietuvas un Igaunijas lielie energouzņēmumi, kuri, kotējoties biržā, spējot piesaistīt gan papildu finansējumu, gan attīstīt eksportspēju.

Siliņa uzsvēra, ka būtu jādiskutē, vai un kādi būtu sabiedrības ieguvumi, ja daļu no lielo uzņēmumu akciju pakotnes būtu iespējams iegādāties arī pašiem iedzīvotājiem un citiem uzņēmumiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka tādējādi uzņēmumi iegūtu vēl lielāku caurskatāmību. "Mūsu cilvēki vēl vairāk varētu iepazīties ar to, ko šie uzņēmumi dara," teica premjere, norādot, ka tā ir izplatīta prakse daudzviet Rietumvalstīs.

Tāpat viņa izcēla, ka nekādi lēmumi šobrīd nav vēl pieņemti, bet politiķu virzienā, kas vēlas šo diskusiju uzsākt, jau tiekot vērsti dažādi paziņojumi, kas pārvēršoties par sava veida apmaksātu "melno kampaņu". Premjere aicināja politiķus un sabiedrību "izkāpt no aizspriedumiem", norādot, ka būtu jādomā, kā valstij un uzņēmumiem vairāk nopelnīt.

FM saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodevusi sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam".

Ziņojumā spriests - dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm. Proti, ja publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā.

Tāpat FM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes lēmumam viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, tostarp attiecībā uz komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām pašlaik normatīvi noteikts privatizācijas aizliegums.