Rokpelnis: Būtu jāpārskata izdienas pensijas saņēmēju loks

© Romāns Kokšarovs/MN

Izmaiņas izdienas pensiju sistēmā nevar būt straujas, aģentūrai LETA pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Viņš uzsvēra, ka ir cilvēki, kas ir rēķinājušies ar to kārtību, kāda tā ir. "Bet šīm izmaiņās noteikti ir jābūt," sacīja Rokpelnis, norādot, ka pensionēšanās vecums Latvijā ir pieaudzis, kamēr izdienas pensionēšanās vecums nav mainījies, kas jau radot nevienlīdzību.

Viņaprāt, būtiski ir arī tas, ka joprojām visu laiku tiek runāts, bet tā arī nav nonākts līdz pārskatīšanai, kas ir tie cilvēki, kas var pretendēt uz izdienas pensijām.

"Varbūt šis izdienas pensijas saņēmēju loks būtu jāpārskata, bet atkal - tas jādara civilizētā manierē, lai tie cilvēki, kuri ir rēķinājušies ar esošo lietu kārtību, netiktu apdalīti," sacīja Rokpelnis.

Vienlaikus politiķis atzīmēja, ka ir jāsagaida, ko iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) sacīs par izdienas pensijas vecuma celšanu, jo pamatā tas skar Iekšlietu ministrijas nozari.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka ir jārunā par izdienas pensiju sistēmas godīgumu pret pārējiem strādājošajiem.

Viņa pauda, ka par to nevar atļauties nediskutēt.

Premjere norādīja, ka atbildīgās institūcijas domā par iespējām palielināt kopējo nodarbināto skaitu valstī.

Siliņa uzsvēra, ka, piemēram, profesijas iegūšanai vai pārorientēšanai būtu jāuzrunā arī iedzīvotāji gados. Tāpat vairāk būtu jāiesaista no Latvijas aizbraukušie, lai viņi varētu atgriezties.

Kā vēstīts, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) maija sākumā paziņoja, ka šogad rosinās palielināt izdienas pensijas vecumu. Ašeradens skaidroja, ka vecuma pensijas saņemšanas vecums Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielināts par pieciem gadiem - līdz 65 gadiem, bet izdienas pensijas vecums nav mainīts.

Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.

Svarīgākais