AM: Krievijas sāktā karadarbība negatīvi ietekmējusi bruņojuma kontroles jomu

Krievijas sāktā karadarbība Ukrainā ir negatīvi ietekmējusi bruņojuma kontroles jomu, tāpēc šie pasākumi ir svarīgi, lai sekmētu atklātību un drošību reģionā, teikts Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) pagājušā gada publiskajā pārskatā.

AM skaidro, ka Krievijas sāktā agresija pret Ukrainu 2022.gadā un ģeopolitiskā situācija turpināja būtiski ietekmēt bruņojuma kontroles jomu dažādās dimensijās - gan Latvijas kontekstā, gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) darbībā, gan kopējā Eiropas drošības arhitektūrā. Pēc Krievijas izstāšanās no Eiropas Konvencionālo bruņoto spēku līguma 2023.gadā arī pārējās dalībvalstis ir apturējušas savu dalību tajā.

Ministrija uzsver, ka Krievijas un EDSO savstarpējo attiecību dinamikā būtiskākais bija agresorvalsts centieni aizkavēt organizācijas pilnvērtīgu darbību, izmantojot tās diskusiju platformu savas dezinformācijas naratīvu izplatīšanai.

Pārskatā norādīts, ka Latvijai un pārējām NATO dalībvalstīm joprojām aktuālas ir Vīnes dokumentā noteiktās saistības attiecībā uz bruņojuma kontroli. Tās paredz piedalīšanos inspekcijās, novērtējuma un militāro kontaktu vizītes, kā arī bruņojuma kontroles pasākumu veikšanu EDSO dalībvalstu militārajās bāzēs un lidlaukos.

Ministrija arī piebilst, ka Atvērto debesu līguma pilnvērtīgu ieviešanu traucēja Krievijas satelītvalsts Baltkrievijas paziņojums par savas dalības apturēšanu līgumā uz nenoteiktu laiku.

2024.gadā Latvijas bruņojuma kontroles eksperti devās vienā inspekcijā un vienā novērojuma vizītē, kā arī piecās militāro bāzu novērtējuma vizītēs ārvalstīs. Latvija savukārt uzņēma militāro mācību "Namejs 2024" novērotājus no piecām EDSO dalībvalstīm.

Atvērto debesu līguma ietvaros Latvija 2024.gadā veica divus pārlidojumus, no kuriem viens bija treniņu lidojums pār Baltijas valstīm.

Atvērto debesu līgums dod iespēju tā dalībvalstīm veikt novērošanas lidojumus citu dalībvalstu teritorijā.