Garisons brīdina: Nākamais pusotrs gads būs saistīts ar pietiekami lieliem riskiem drošības jomā

Nākamais pusotrs gads būs saistīts ar pietiekami lieliem riskiem drošības jomā, komentārā sociālajā medijā "Facebook" atzinis jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Pēdējā laika notikumi starptautiskajā politikā, jau skaidrāk iezīmējusies ASV Donalda Trampa administrācijas ārpolitika liek domā,t ka nākamais pusotrs gads būs saistīts ar pietiekami lieliem riskiem drošības jomā, uzskata eksperts.

Patlaban notikumi ir attīstījušies tā, ka nav pamats lielam optimismam, bet Garisons arī neuzskata, ka viss ir bezcerīgi. Tā vietā ir nepieciešams apzināties riskus, draudus un meklēt risinājumus, lai novērstu sliktākos scenārijus.

Izklāstot pārdomas par to, ka tuvākā pusotra gada laikā ir augsti riski, eksperts norādījis, ka, pirmkārt, jāsāk ar Trampa administrācijas ārpolitiku, kas izskatās arvien bezzobaina un faktiski sāk līdzināties ASV izolacionisma politikai pēc Pirmā pasaules kara. Iespējams, ar to atšķirību, ka Tramps domā, ka var sarunāt ar visiem visu, izbeigt karus un konfliktus, nepielietojot militāru spēku un bez ASV iesaistes.

Vienlaikus ekonomikā politika sāk līdzināties klasiskajam 18.gadsimta merkantilismam, kura mērķis bija izspiest maksimālo labumu, mazināt importu un palielināt eksportu caur tarifu politiku, valsts iejaukšanos ekonomikā.

Papildus ASV faktiski ir "nometušas uz grīdas" savu līderību pasaulē, noārdot pašu veidoto ASV centrisko pasaules kārtību. Trampa ārpolitiskā doktrīna sāk iezīmēties kā merkantilisms, vienkārša materiālā labuma gūšana. Tieši ar to var izskaidrot, kādēļ tik ļoti izskatās, ka Tramps faktiski spēlē Krievijas diktatora Vladimira Putina pusē.

Visdrīzāk, Putins ir piedāvājis kaut kādus lielus ekonomiskos labumus, kas no jebkura biznesmeņa perspektīvas, protams, ir piedāvājums, no kura nevar atteikties, vērtēja Garisons.

"Ukraina, Eiropa, drošība nav vērtības, kas merkantilismam kaut ko nozīmē. Turklāt joprojām domāju, ka Tramps patiesi cer, ka padarīs Krieviju par sabiedroto pret Ķīnu. Tādēļ sākotnējais mēģinājums faktiski piespiest Ukrainu kapitulēt bija daļa no šīs politikas, kam pretī Putins acīmredzot tirgoja dažādus ekonomiskos labumus, retos metālus un tā tālāk," uzsvēris Garisons.

Patlaban galvenais jautājums ir tāds, kurš šajā situācijā pacels "uz zemes nomesto" starptautisko līderību un kas veidos jauno starptautisko kārtību.

Garisons uzskata, ka patlaban esam pārmaiņu priekšvakarā, tādēļ jo īpaši svarīgi saprast situāciju, jo tas, kā notikumi attīstīsies, būs atkarīgs tikai no mums pašiem. Pēdējie trīs mēneši ir labākais pierādījums tam, jo Ukrainas un Eiropas valstu pozīcijas dēļ Ukraina nav kapitulējusi.

Krievija savukārt ir sapratusi, ka, manipulējot ar Trampu un viņa pietuvinātajiem, iespējams pārņemt iniciatīvu un pat atgriezties lielvaras statusā.

Patlaban vērojams, kā no zaudētājas Krievija ir pārvērtusies par uzvarētāju, un pašlaik pārgājusi uzbrukumā gan Ukrainas frontēs, gan starptautiski, izvirzot ne tikai kapitulācijas prasības Ukrainai, bet nu jau arī faktiski Eiropas pārdalīšanu, NATO klātbūtnes mazināšana līdz 1997.gada situācijai. Krievija ir sapratusi, ka arī Eiropā ir vakuums un centīsies to aizpildīt, jo paši eiropieši tam nav līdz galam gatavi.

Krievijas mērķis ir Ukrainas kapitulācija, jo bez Ukrainas nav Krievijas impērijas, bet bez Ukrainas nebūs arī iespējams nodrošināt Eiropas, tostarp, Latvijas drošību pret Krieviju.

"Būsim reālisti, ja Putins izdomās kaut ko darīt NATO teritorijā, tad viņš noteikti sagatavos ASV prezidentu tam, lai ASV neiejauktos. Un Krievijas iebrukums Baltijai vienmēr būs problemātisks, ja tā zinās, ka Ukrainai ir liela armija un tā izmantos izdevību iesist pa saviem flangiem, tiklīdz Krievija pievērsīsies kādam citam karam," uzsvēra Garisons.

Ņemot vērā pausto, Garisons uzskata, ka nākamais pusotrs gads būs ar ļoti augstu risku, jo Krievijas prāt šis ir iespēju logs, kad var mainīt ģeopolitisko situāciju ne tikai savā pierobežā, bet arī aizpildīt atstāto vakuumu Eiropā.

Garisons atgādina, ka nākamā gada rudenī ASV plānotās vidustermiņa vēlēšanas varētu mainīt situāciju un tā vairs varētu nebūt tik labvēlīga Krievijai. Ja Trampa administrācija turpinās, kā līdz šim, tad iespēja, ka republikāņi zaudē vairākumu Kongresā un Senātā, ir pietiekami augsta, kas nozīmē, ka, ja pat neaiziet līdz atstādināšanas procedūrai, Tramps būs daudz ierobežotāks savā rīcībā, jo īpaši ārpolitikā.

Otrkārt, lai arī Eiropa ir pamodusies un Vācija ir sākusi spert nopietnus soļus aizsardzības stiprināšanā, šis būs periods, kad Eiropa vēl nebūs gatava nopietnam konvencionālam karam.

Treškārt, pašlaik Krievijā saprot, ka tās plāns ar Ukrainas kapitulāciju nenostrādāja, jo tieši Eiropa ir pamodusies un sāka apgādāt Ukraiņu ar ieročiem. Tādēļ Krievijas interesēs būtu radīt problēmas pašai Eiropai, lai atturētu to no palīdzības sniegšanas Ukrainai.

Neraugoties uz to, ka daļa sabiedrības uzskata, ka Krievijai nav spēku, Krievija ir izsmēlusi sevi Ukrainā, un galu galā tas nav loģiski, Garisons uzskata, ka nevajag meklēt loģiku, kur tās nav.

Diktatori, kas noved valsti līdz pastāvīgam kara stāvoklim un kur sabiedrība nespēs vairs pastāvēt bez kara, nevadīsies pēc mūsu loģikas. Arī nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers neskaitāmas reizes rīkojās neloģiski, izdodot pavēles par jauniem uzbrukuma virzieniem, lai arī jau 1941.gada ziemā bija skaidrs, ka vācu spēki ir par maziem, lai noturētu fronti visā tās garumā.

Turklāt arī Vācija sāka karu un cerēja sakaut Padomju savienību sešu mēnešu laikā, līdzīgi kā Putins, kas plānoja būt Kijivā trīs dienās.

Tas, ka Krievijai kaut kas padomā, liecina arī pēdējā laikā izvērstā informatīvā kampaņa par it kā gaidāmo iebrukuma Baltijā vai arī "zaļajiem cilvēciņiem" hibrīdā uzbrukumā. Protams, viens no variantiem ir tāds, ka tā ir apzināta Krievijas informatīvā kampaņa, kas vērsta uz spiediena radīšanu Eiropai, mēģinot kavēt tās palīdzību Ukrainai.

Taču vienlaicīgi nevajag aizmirst, ka tikpat labi tā var būt informatīvā fona sagatavošana tālākām hibrīdām vai militārām darbībām.

Garisons atgādina, ka klasiskā kara teorijā pirms uzbrukuma agresors sagatavo informatīvo fonu, lai ietekmētu gan pretinieka sabiedrības prātus, mazinātu vēlmi pretoties, gan sagatavotu paša uzbrucēja sabiedrību karam. Tādēļ pateikt, ka šis ir tikai informatīvs pasākums bez tālākiem nodomiem nav iespējams, un galu galā tas ir tikai lēmuma jautājums, vai sekos hibrīda vai militāra fāze.

Arī rudenī gaidāmās "Zapad" mācības pašas par sevi ir bažu pamats - ja valsts karo un tai nav pietiekoši daudz resursu, lai vestu karadarbību, bet tā vienlaicīgi organizē mācības, tur jābūt kādam mērķiem, akcentēja eksperts. Ar mācībām ir tāpat kā ar informatīvām kampaņām, tās var būt domātas vienkārši atturēšanai, bet arī to laikā viegli veikt negaidītas operācijas, jo spēki ir augstākajā gatavībā un grūti pateikt, cik tālu ir mācības un kur sākas reālas darbības.

Runājot par risinājumiem, lai stātos pretim draudiem, Garisons uzskata, ka ir pēdējais laiks mainīt ja ne kopējo Eiropas, tad vismaz pierobežas valstu tradīciju nodarboties ar "mutvārdu daiļradi", izteikt bažas, norūpētību.

Patlaban ir pienācis laiks sākt runāt Krievijai saprotamu valodu. Pirmkārt, jāsāk gatavoties un parādīt sabiedrībai, ka ir reālas militāras spējas, kas var atturēt iebrucēju. Te pietiktu ar vienas vai divu pilnu Zemessardzes brigāžu mobilizāciju tostarp, iesaucot rezervistus, un nosūtīšanu uz pierobežu apmācības veikšanai "Zapad" laikā.

Savukārt Eiropas līmenī ir skaidri jāparāda, ka arī darbos un ne tikai vārdos esam gatavi aizpildīt ASV atstāto vakuumu. Tādēļ, neskatoties uz to, kāda pozīcija būs ASV, pierobežas valstis, Vācija ar Franciju un Lielbritāniju var ieņemt daudz stingrāku pozīciju attiecībā uz Krieviju un arī sākt runāt ultimātu valodā.

"Te es domāju par to, ka, ja pie Eiropas robežām Krievija sāk pulcēt karaspēku, Eiropa patur tiesības veikt preventīvus uzbrukumus tam. Tas būtu tikai loģisks solis, jo galu galā Krievija ir kara situācijā un kladzina katru dienu, ka tā karo ar NATO, draud iznīcināt visas Eiropas galvaspilsētas. Tādēļ šāda rīcība būtu ne tikai loģiska, bet beidzot arī saprotama Maskavai," norādījis Garisons.

Līdzīgi būtu nepieciešams skaidri pateikt, - ja Maskava sāks jebkādas hibrīdās operācijas Baltijā, Rietumi patur tiesības veikt uzbrukumus Kaļiņingradai un nogriezt to no ārpasaules.