Kočargins izgaismo jomas, kurās Valsts kontrole konstatējusi sistēmiskus trūkumus
Produktīva valsts pārvaldes darba organizēšana nepasargā no negodprātīgas un nepietiekami atbildīgas amatpersonu rīcības, ceturtdien Saeimā sniedzot ikgadējo ziņojumu, uzsvēra valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Savā uzrunā Korčagins uzsvēra būtiskākos revīziju rezultātus, izgaismojot jomas, kurās Valsts kontrole konstatējusi sistēmiskus trūkumus un sniegusi konkrētus ieteikumus to novēršanai.
Viņš norādīja, ka vajadzību turpmāk darīt lietas citādi dažādās valsts pārvaldes jomās pastiprina arī sarūkošā cilvēkresursu pieejamība.
To, pēc Korčagina teiktā, spilgti apliecina Valsts kontroles revīzijas par cilvēkresursu pieejamību tiesās un par skolām nepieciešamo pedagogu sagatavošanu. "Atsvabinot tiesnešus no tehniskiem un ar tiesas spriešanu nesaistītiem darbiem un sakārtojot skolu tīklu, varētu veiksmīgāk risināt tiesnešu un pedagogu noslodzes un resursu nepietiekamības problēmas," sacīja valsts kontrolieris un piebilda, ka tas varētu notikt gan šobrīd, gan ilgtermiņā.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka produktīvāka valsts pārvaldes darba organizēšana vai efektīvāki iekšējie procesi un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi diemžēl pilnībā nepasargā no negodprātīgas un nepietiekami atbildīgas amatpersonu rīcības, kas nereti iet kopsolī ar nelabvēlīgām finansiālām sekām valsts un pašvaldību budžetiem, tātad - arī ikvienam iedzīvotājam.
"Tas attiecas ne tikai uz līdzekļu izlietošanu, bet arī uz neizmantotām iespējām papildināt valsts ieņēmumus un savlaicīgi izmantot jau pieejamo finansējumu sabiedrības kopīgajām vajadzībām," sacīja Korčagins.
Kā spilgtus piemērus viņš izcēla valsts budžeta līdzekļu izšķērdīgu izlietošanu Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla projektā vai speciālo lidojumu izmantošanā Ministru prezidenta komandējumos, ar finansiāli nereālām ambīcijām apaugušo "Rail Baltica" projektu, miljonos mērāmus negūtus ieņēmumus no nesaimnieciskas pašvaldību mežu apsaimniekošanas un kavēšanās ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma ieguldīšanu vides uzlabošanā.
Tomēr viņš arī uzsvēra, ka jebkuras grūtības, izaicinājumi vai pat krīzes vienlaikus paver arī labas iespējas. Korčagins pauda, ka mūsu valsts pārvaldes briedums daudzās tās jomās rada stabilu pamatu kvalitatīvi jaunam lēcienam vienkāršāku, lētāku un sabiedrībai draudzīgāku pakalpojumu un procesu attīstībā. "Lai šīs iespējas izmantotu, būs nepieciešama atbildīgo amatpersonu apņēmība pārskatīt ierasto un nereti novecojušo lietu kārtību un pieņemt nepopulārus un drosmīgus lēmumus ne tikai laiku pa laikam, bet ik dienu. Būs arī jārod pretinde negodprātīgai amatpersonu rīcībai, kas visus labi iecerētos darbus var sagraut kā kāršu namiņu, atstājot sabiedrības neuzticības zīmogu visai valsts pārvaldei," teica valsts kontrolieris.
Valsts kontrolieris ir to valsts amatpersonu vidū, kuras uzstājas ar ikgadējo ziņojumu Saeimā. Tāpat 2024.gadā Valsts kontrole par revīziju rezultātiem un citiem būtiskiem jautājumiem piedalījās 69 Saeimas komisiju un apakškomisiju sēdēs.
Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem. Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.
