LDz koncernā plāno vairākus nozares uzņēmumus

LDz trīs meitassabiedrību konsolidāciju paredzēts veikt līdz 2025.gada beigām. Savukārt rīkojumu par EDzL iekļaušanu LDz koncernā plāno pieņemt nākamā gada laikā, bet pilnīga LDz un EDzL uzņēmumu apvienošanās provizoriski notiktu līdz 2028.gada beigām.

SM norāda, ka dzelzceļa nozares reforma paredz būtiskas pārmaiņas nozares pārvaldībā, kas ļaus efektīvāk izmantot resursus un samazināt administratīvās izmaksas, vienlaikus sakārtojot nozares pārvaldības un finansējuma modeli, kā arī atrisinātu jautājumu par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāju.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka šobrīd Latvijā kā mazā valsī ir divi uzņēmumi, kas ir atbildīgi par dzelzceļa infrastruktūru, tāpēc SM virza šo LDz un EDzL integrāciju vienā iestādē.

Viņš sacīja, ka ir jāmazina birokrātija, un nedrīkst būt tāda situācija, ka divās iestādēs notiek funkciju dublēšanās. Kā arī "finansiāli neefektīva divu paralēlu pārvaldītāju sistēma tik nelielā tirgū kā Latvija nevar eksistēt," sacīja Švinka.

Tāpat Švinka norādīja, ka ir nepieciešama Eiropas Savienības (ES) fondu efektīvāka apguve un investīciju fondu plānošana.

Satiksmes ministrs arī atgādināja, ka ES ar direktīvām Latvijai uzdevusi pārskatīt Krievijas sliežu platuma migrāciju uz Eiropas sliežu platumu reģionālajā transportā.

Valdība uzdeva SM sadarbībā ar LDz organizēt "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu projekta izvērtējumu, ietverot rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai. Vienlaikus SM, pēc padziļinātās izpētes rezultātu saņemšanas, būs jāsagatavo priekšlikums lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā (MK) par valsts tiešās izšķirošās ietekmes un līdzdalības izbeigšanu EDzL, ieguldot EDzL kapitāla daļas LDz pamatkapitālā, tādējādi LDz iegūstot tiešu izšķirošu ietekmi un līdzdalību EDzL.

Patlaban dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību veic LDz, savukārt EDzL atbildībā ir jaunas "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izveide. SM ieskatā, lai Eiropas standarta infrastruktūru sekmīgi integrētu esošajā dzelzceļa sistēmā, optimāls risinājums ir pakāpeniska uzņēmumu konsolidācija, kuras rezultātā tiktu veikta pilnīga EDzL integrācija LDz koncernā.

Ministrijā atzīmē, ka, veidojot jaunu nākotnes Latvijas dzelzceļa sistēmas mugurkaulu - "Rail Baltica", nepieciešama cieša mijiedarbība starp "Rail Baltica" attīstītājiem un esošās 1520 milimetru (mm) infrastruktūras pārvaldītāju, tostarp kontekstā arī ar plašāka mēroga migrāciju uz 1435 mm tālākā nākotnē.

SM kā būtiskākos ieguvumus EDzL integrēšanai LDz koncernā min stiprinātu korporatīvo pārvaldību - labākās prakses ieviešanu uzņēmumu pārvaldībā un stratēģisko koordināciju, tostarp labāko speciālistu konsolidāciju un zināšanu pārnesi. Tāpat plānots centralizēt atbalsta funkcijas, piemēram, plānošanu, finanšu vadību, informāciju tehnoloģiju (IT) atbalstu, juridiskos pakalpojumus un iepirkumu organizēšanu. Pēc ministrijā teiktā, šie un citi aspekti ilgtermiņā radīs iespēju efektīvāk izmantot valsts budžeta investīcijas dzelzceļa nozarē.

Vienlaikus reforma paredz LDz koncerna meitasuzņēmumu konsolidāciju. Pēc SM teiktā, patlaban izkliedētā dzelzceļa uzņēmumu struktūra rada dublēšanos un papildu izmaksas, kas traucē efektīvai nozares pārvaldībai. Integrācija nodrošinās augstāku sinerģijas un efektivitātes līmeni, samazinās administratīvās izmaksas un veicinās vienotu infrastruktūras pārvaldību.

Reformas laikā plānots optimizēt lēmumu pieņemšanas procesus, uzlabot resursu sadalījumu un nodrošināt vienotu pieeju dzelzceļa attīstībai Latvijā. Tāpat paredzēts stiprināt stratēģisko koordināciju un uzlabot investīciju piesaisti nozares attīstībai.

Vienlaikus SM norāda, ka nākamajā integrācijas kārtā paredzēta iespējama jauna LDz koncerna holdingkompānijas jeb valsts akciju sabiedrības, valdošā uzņēmuma izveide. Šādā scenārijā holdingam tiks nodotas gan pašreizējā LDz, gan LDz meitassabiedrību kapitāla daļas.

Tādējādi šādas struktūras rezultātā infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs vairs neveidotu vertikāli integrētu uzņēmumu jeb koncernu, kur infrastruktūras pārvaldītājs ir koncerna valdošais uzņēmums, bet kļūtu par vienā līmenī esošām sabiedrībām koncernā. Jaunas LDz koncerna struktūras izveide tiks veikta pēc vispusīgas izpētes, vērtējot potenciālos holdinga struktūras maiņas ieguvumus un riskus.

Pēc pilnīgas LDz koncerna reorganizācijas pabeigšanas, izveidotos jaunā koncerna struktūra, kurā būtu par trīs kapitālsabiedrībām mazāk nekā patlaban, atvieglojot gan kapitālsabiedrību pārvaldību, gan ļaujot samazināt administratīvās izmaksas.

Pilnīgu LDz koncerna reorganizāciju un iespējamo struktūras maiņu paredzēts pabeigt līdz 2029.gadam. Tomēr reorganizācijas ātrumu būtiski ietekmēs arī sagatavošanās darbi pirms reorganizācijas īstenošanas, kas veicami iesaistītajās sabiedrībās.

SM ir kapitāla daļu turētāja 14 uzņēmumos transporta un sakaru nozarē. Tādējādi sadrumstalotā pārvaldība traucē gan būtisku investīciju piesaistei un ilgtspējīga finansējuma modeļa izstrādei, gan arī ierobežo sadarbību un koordināciju starp nozares kapitālsabiedrībām. Lai novērstu funkciju dublēšanos, uzlabotu kopējo transporta sistēmas efektivitāti un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, kā arī mazinātu ietekmi uz vispārējo valdības budžeta bilanci, transporta nozarē ir nepieciešami būtiski pārvaldības uzlabojumi.

SM kā vienu no risinājumiem min vairāku sauszemes transporta nozares kapitālsabiedrību, kas darbojas dzelzceļa un autoceļu jomās, konsolidāciju.

Ministrija turpinās vērtēt arī citu satiksmes nozares kapitālsabiedrību optimizācijas un restrukturizācijas iespējas, lai uzlabotu investīciju piesaistes procesus, pārskatīt satiksmes nozares finansējuma modeli un paradīt to ilgtspējīgu, mazināt nepieciešamību pēc valsts budžeta līdzekļu finansējuma, kā arī sekmēt sadarbību un koordināciju starp satiksmes nozares kapitālsabiedrībām.

Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc auditētiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi - līdz 39,438 miljoniem eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.