"Latvijas dzelzceļš": vēlamies jau iepriekš atvainoties pasažieriem

Lai Latvijā pilnībā atjaunotu visus 500 kilometrus dzelzceļa kontakttīklu, patlaban trūkst 40% no nepieciešamā finansējuma, intervijā aģentūrai LETA saka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs. Patlaban gandrīz 90% kontakttīkla jau pārsniedz tam paredzēto kalpošanas ilgumu.

Kas tālāk notiks ar kontakttīkliem, jo ir izskanējis, ka bez to sistēmas pilnīgas pārbūves piecu līdz desmit gadu laikā elektrovilcienu satiksmi varētu nākties slēgt?

Šobrīd 90% no visiem pasažieru pārvadājumiem tiek veikti elektrificētajos dzelzceļa posmos - 2024. gadā tie bija 17,4 miljoni pasažieru no kopējā 19,4 miljonu pasažieru skaita. Ņemot vērā pasažieru pārvadājumu paredzamo attīstību, kontakttīkla noslodze tikai pieaugs, un attiecīgi tā kvalitāte tiešā mērā ietekmē un ietekmēs lielāko daļu pasažieru un to pārvietošanās paradumus.

Jāņem vērā, ka dzelzceļa elektrifikācija Latvijā tika īstenota pagājušā gadsimta 50.-70. gados, un, tā kā vidējais ekspluatācijas ilgums kontakttīkla balstiem un vadu elementiem ir aptuveni 30-40 gadi, jau šobrīd teju 90% kontakttīkla pārsniedz to tehniskās ekspluatācijas kalpošanas ilgumu.

Savulaik, gadus desmit iepriekš, plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts tika apturēts, neparedzot rezerves plānu vecā kontakttīkla atjaunošanai, kurš šobrīd jau ir kritiskā stāvoklī.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka mēs nesēžam rokas klēpī salikuši - modernizācijas darbi noteiktos posmos jau šobrīd ir uzsākti - no elektrificētajā zonā kopumā esošajiem 500 km sliežu ceļiem 100 km Jelgavas līnijā plānojam pabeigt modernizēt līdz 2026. gadam iepriekšējā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma ietvaros. Savukārt vēl 100 km, tai skaitā 18 km jaunizbūvēts apjoms - Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros, kā arī 130 km plānots modernizēt 2021.-2027. gadam plānoto Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ietvaros. Attiecīgi ES daudzgadu budžeta plānošanas perioda 2028.-2034. gadam ietvaros būs nepieciešams modernizēt vēl 188 km elektrificēto sliežu ceļu.

Te gan vēlos jau iepriekš atvainoties pasažieriem par ierobežoto vilcienu kustību, kas gaidāma no šī gada vasaras beigām Tukuma līnijā, kur realizējam Atveseļošanas fonda finansētu projektu, un šī investīciju ieguldījuma gala termiņš ir 2026. gada vidus. Tas tiešā veidā ietekmē tehnoloģisko būvniecības procesu, līdz ar to jau šobrīd skaidri apzināmies, ka kopā ar pasažieru pārvadātāju PV un Autotransporta direkciju mums būs jārod veidi, kā minimizēt ietekmēto pasažieru pārvietošanos Rīga-Tukums elektrificētajā līnijā.

Kā jau iepriekš minēju, diemžēl pašlaik mums trūkst ap 40% no nepieciešamā finansējuma, lai pilnībā atjaunotu visus 500 km kontakttīkla. Ja sākotnēji šiem darbiem bija paredzēti 267 miljoni eiro no Kohēzijas fonda līdzekļiem, tad šobrīd, pārdalot finansējumu citām nozares prioritātēm, LDz būs pieejami līdzekļi neatliekamo infrastruktūras modernizācijas darbu veikšanai satiksmes intensīvajos posmos: Sloka-Tukums II, Torņakalns-Imanta un Rīgas Centrālā stacija-Aizkraukles virziens (līdz Ogrei).

Protams, mēs uzturam esošo kontakttīklu, lai to var ekspluatēt ikdienas lietošanā, novēršam arī akūtos bojājumus tajos apjomos, kurus spējam finansēt, tomēr, konstatējot plašus būtiskus bojājumus, kas var radīt augstus riskus drošai ekspluatācijai un satiksmes drošībai, mums var nākties pieņemt lēmumu par konkrēto iecirkņu vai iecirkņu posma slēgšanu līdz problēmas novēršanai, kas attiecīgi vidēja termiņa nākotnē, t.i., 5-10 gados, var ietekmēt vilcienu satiksmi augstas intensitātes elektrificētajās līnijās.

Lai šādu risku mazinātu, mēs no savas puses strādājam arī pie plāna B, runājam ar akcionāru, Finanšu ministriju, Eiropas Investīciju banku un citām iesaistītajām pusēm, lai nepieciešamības gadījumā LDz spētu aizņemties trūkstošo finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos.