Pēc Valsts kontroles revīzijas "airBaltic" aicinās izvērtēt arī citu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību

Rīga, 4.jūn., LETA. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic", aicinās Ministru kabinetu (MK) izvērtēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.

Komisija trešdien nolēma, ka MK būs jāizvērtē valsts kapitālsabiedrību pārvaldība, kas ir līdzīga Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, un jāpiedāvā iespējamās likuma grozījumu izmaiņas.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Andulis Židkovs sēdē atzina, ka Covid-19 pandēmijas laikā SM, iespējams, varēja labāk uzraudzīt "airBaltic", tomēr tā tika uzraudzīta tāpat kā citas SM kapitālsabiedrības. "Menedžments ir tas, kam ir jāvada kompānija, jo ministrija nevar ar pirkstu parādīt, kas "airBaltic" ir jādara globālajā tirgū, lai kompānija būtu veiksmīga," sacīja Židkovs.

Viņš atzina, ka, iespējams, šāda veida kapitālsabiedrībai, kas strādā reālas konkurences apstākļos, ir vajadzīga cita veida uzraudzība.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) piekrita, ka SM nav spējīga pārvaldīt "airBaltic", kā arī VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), ostas un dzelzceļa projektu "Rail Baltica", tādēļ ir jāmaina kārtība, kādā valsts pārvalda kapitālsabiedrības.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins sēdē papildināja, ka pati lidsabiedrība ir atzinusi, ka, iespējams, būs nepieciešamas papildu investīcijas no valsts, tādēļ būtu jāpārvērtē arī "airBaltic" biznesa plāns, tostarp, vai tas ir dzīvotspējīgs. "Ir jāsaprot tas modelis, kā "airBaltic" turpmāk attīstīsies," uzsvēra Korčagins.

Kulbergs piebilda, ka "airBaltic" biznesa plāns paredz flotes palielināšanu līdz 100 lidmašīnām, kas, viņaprāt, ir "ekspansijas sapņi". Tādējādi viņš vēlējās uzzināt, kas pieņēma šo biznesa plānu un kādas ir finansiālās saistības, pamatojoties uz šiem līgumiem.

VK padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka biznesa plāns divos variantos 2023.gada augustā tika nosūtīts SM, tomēr no ministrijas būtiskas izmaiņas plānā netika iesniegtas. Tādējādi "airBaltic" padome 2023.gada oktobrī pieņēma lēmumu par biznesa plānu, bet valdībā par to "atskaitījās" 2024.gada martā. "Par lidmašīnu iegādi MK netika pieņemts lēmums, savukārt, pēc padomes lēmuma pieņemšanas, netika komunicēts, kuru biznesa plānu aviokompānija izvēlējās," piebilda VK pārstāvis.

"airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs papildināja, ka gadījumā, ja "airBaltic" nebūs spējīga apmaksāt avansa maksājumus, lidmašīnu piegādes tiks pārceltas uz nenoteiktu laiku.

Jakovļevs arī atzina, ka "airBaltic" finansiālā situācija nav laba. "Finansiālā bedre ir dziļa, bet ir jādomā, kā izrakties, tādēļ "airBaltic" stratēģijai ir jābūt pievilcīgai privātajiem investoriem, lai tiktu piesaistīts papildu kapitāls," sacīja Jakovļevs.

Vienlaikus sēdē izskanēja pārmetumi par to, ka SM vēl joprojām nav izstrādājusi gaidu vēstuli "airBaltic".

Komisijas vadītājs Gatis Liepiņš (JV) sēdes noslēgumā norādīja, ka fundamentālākā problēma saistībā ar "airBaltic" ir pārraudzība, jo SM nestrādā tādi speciālisti aviācijas biznesā, kuriem būtu līdzvērtīga kompetence ar "airBaltic" vadību, tādēļ ir jādomā par komerciālo uzņēmumu kapitālsabiedrību pārvaldību.

Jau ziņots, ka VK revīzijas ziņojumā secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks.

Iestāde veikusi 2021.gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".

Savukārt SM paziņoja, ka tā nepiekrīt VK secinājumam par "airBaltic" nepietiekamu uzraudzību. Ministrijā norādīja, ka ir iepazinusies ar ziņojumu, apstrīdot VK atzinumu likumā noteiktajā kārtībā.

SM nepiekrīt secinājumam par kapitālsabiedrības nepietiekamu uzraudzību, ņemot vērā, ka VK revīzijā nav konstatējusi likuma pārkāpumus un SM visu kapitālsabiedrību uzraudzību veic atbilstoši normatīvajam regulējumam.

Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.

VK secinājusi, ka nevienā no uzraudzības līmeņiem - SM, "airBaltic" padome, MK - nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Vienlaikus VK aicinās SM vērtēt iesaistīto darbinieku disciplināratbildību saistībā ar nepietiekamu "airBaltic" ieguldīto līdzekļu uzraudzību.

Iestāde atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši MK 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota IPO procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.

Tomēr, kā secinājusi VK, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tostarp Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.

2024.gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu akciju sākotnēja publiskā piedāvājuma (IPO) veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un "airBaltic" pārstāvji "publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu", atzīmējusi VK.

Savukārt SM joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi), norādījusi VK.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.